Kvēlākā dzimšanas dienas vēlēšanās — lai dziesmas aiziet tautiņās
Pēc dažām dienām 55. dzimšanas dienu svinēs jaunjelgaviete Inga Krauze. Jubilejas atzīmēšana būšot pieticīga — sanāks tikai tuvākie radi un draugi. Kamēr citi šajā vecumā sāk apcerēt mūža lielākos panākumus, Inga vēl turpina darboties. Politika, skatuve, labdarība — tik daudz iespēju izpausties, tik daudz kas vēl paveicams. Viņa ir no tiem, kas nepadodas, un tic, ka ar smagu darbu un neatlaidību sapņi piepildās.
No vecmāmiņas par Ziemassvētku vecīti
Jaunjelgavietes Ingas Krauzes ikdienas skrējienā laika atelpai ir maz. Apkopējas darbs Jaunjelgavas vidusskolā, rūpes par četrkājaino mīluli Robi Bobi, koncerti, radošās izpausmes un četru mazbērnu auklēšana piepilda dienu. Ingas gādīgās rokas izauklējušas trīs meitas, tagad glāsti tiek mazbērnu kvartetam — vecākajam 13 gadu, vidējam pieci, savukārt mazākie februārī atzīmēs trešo dzimšanas dienu.
Pēc dažām dienām Inga svinēs pusapaļu jubileju, taču laika domāt par svinībām ir maz. Decembris viņai allaž ir bijis notikumiem un pasākumiem bagāts, tā ir arī šogad. Jaunjelgaviete sadarbojas ar biedrības “Palīdzēsim viens otram” dibinātāju Ediju Piparu, kā arī ar novadnieci Līgu Sedihu. Drīzumā būs vairāki labdarības koncerti, kuros ar savu daiļradi priecēs daudzi mākslinieki, tostarp arī Inga. Savukārt ziemas saulgriežos ar skanīgu “Ho-ho-ho!”, pārģērbusies par Ziemassvētku vecīti, viņi apmeklēs kaimiņu bērnus. “Esmu bijusi gan Salatētis, gan rūķis. Ar lielo bārdu pat pašas mazbērni nepazina un noticēja brīnumainā večuka apmeklējumam,” priecājas jubilāre, kurai ir daudzu gadu pieredze Ziemassvētku vecīša un rūķa tēlošanā.
“Mans vārds ir mana brīvība”
Inga vienmēr ir bijusi aktīva un iesaistījusies dažādos mākslas pulciņos un novada attīstības aktivitātēs. Šogad Jaunjelgavas novada Goda pilsoņu pasākumā viņai pasniedza pateicības rakstu par ieguldījumu novada attīstībā. Inga ir tieša rakstura cilvēks, par netaisnību neklusēs, teiks tieši to, ko domā. “Man pasniedza zemāko apbalvojumu. Draugi, radi un kaimiņi bija neizpratnē. Esmu sabiedriski aktīva, vienmēr atbalstu un piedalos kultūras pasākumos, cenšos panākt uzlabojumus novadā. Tomēr es neapvainojos, it nemaz! Es ļoti labi saprotu, ka šos kandidātus izvērtē speciāla komisija. Es zinu, ka nekad nedabūšu augstāko novada apbalvojumu, jo ne visiem esmu parocīga. Es cīnos par taisnību, cīnos par labklājību. Saku, kā ir, neko nenoklusējot. Ir tādi, kas manu neatlaidību sauc par “kašķēšanos”. Tā nebūt nav, es tikai tiecos pēc taisnības,” stāsta jubilāre. Šovasar ietekmēt notikumus Inga mēģināja arī no galda otra puses, iesaistoties politikā. Viņa kā Zaļo un Zemnieku savienības partijas kandidāte pretendēja vietai Jaunjelgavas novada domē. Uzticība balsojumam iedragājusies, kad nākamajā rītā uzzinājusi, ka mīnusu iepretim viņas vārdam ievilkuši daudzi. “Nespēju noticēt, ka mani domē nevēlas redzēt tik daudz novadnieku. Nespēju iedomāties, kam es varētu traucēt vai būtu ko sliktu nodarījusi. Nekad neesmu bijusi pilnībā pārliecināta par balsojuma patiesumu. Tomēr tas mani nedz biedē, nedz apstādinās. Savulaik esmu atlaista no darba tikai tamdēļ, ka saku, ko domāju. Mans vārds ir mana brīvība, es neklusēju,” tieša ir Inga. Viņa lepojas, ka Tīģera gada spēks un Strēlnieka horoskopa zīmes tiešums apvienojies un radījis šo spēcīgo personību. “Dažu likstu dēļ vai sarežģījumu priekšā jau es nemainīšos, esmu kā dons Kihots, man vienalga,” smej jaunjelgaviete. Bravūrīgums esot mantots no senčiem, vecvectēvi karojuši par Latvijas brīvību, drosme un patriotisms Ingā ielikts jau šūpulī.
Komponiste, kas
nepazīst notis
Liela nozīme jaunjelgavietes dzīvē ir radošajām izpausmēm, dzejas un dziesmu rakstīšanai un to izpildīšanai. Oktobrī Inga piedalījās starptautiskā bardu folkmūzikas festivālā un izcīnīja pirmo vietu. Muzicēt netraucē tas, ka Inga nepazīst notis. Konkursa balva bija iespēja piedalīties bardu starptautiskajā noslēguma koncertā, kurā uzstājās arī Lietuvas, Beļģijas un Francijas pārstāvji. Koncerts bijis skaists, festivāls devis pašapziņu un vairojis Ingas draugu pulku. Ikdienā Inga labprāt muzicē vietējos koncertos un pasākumos. Viņas pūralādē jau ir dzejoļi, kas publicēti sešās grāmatās. Dziesmas plašākai auditorijai apkopotas vienā izdevumā, taču kopumā radīts aptuveni pārsimt skaņdarbu. Sacerēt dziesmu tekstus esot viegli, vairāk darba prasa mūzikas noslīpēšana. Inga notis nepazīst, taču tas neliedz komponēt. Sirdsbalss pasaka priekšā, kā jāskan.
Inga dzīvo pieticīgi, arī jubilejas svinības plāno rāmas. Mācība gūta pirms pieciem gadiem, kad piecdesmit gadu dzimšanas dienas svinībām nesaudzēja ne spēkus, ne līdzekļus, taču dažādu iemeslu dēļ neieradās daudzi viesi. “Kopš tās reizes lielas svinības neplānoju, taču pavisam bez svētkiem nepalieku. Atliek kopā sanākt bērniem un mazbērniem, un ballīte var sākties! Vēl ciemos pieteikušās dažas tuvākās draudzenes. Tā arī ar mīļajiem nosvinēšu,” stāsta Inga. Vaicāta par sajūtām, kādas pārņem, tuvojoties 55 gadu slieksnim, Inga atzīst, ka uz skaitļiem neskatās. Gadu nastu jūt vien tad, kad mazbērnu pieskatīšana atņem vairāk spēka kā agrāk. “Padomju laikos es tagad baudītu pensijas mieru un priecātos par mazākajām atvasēm. Bet mūsdienās vēl desmit gadu jāstrādā, un vienlaikus darbam jāvelta laiks kā ģimenei, tā savām sirdslietām,” spriež jubilāre.
Labākā dāvana — klauni un porcelāna mantiņas
Jubilārei ir divas vēlēšanās, kas silda sirdi un gaida piepildījumu — lai kāds izpildītājs viņas dziesmas palaistu tautās vai pat ierakstītu, Inga neatmet cerības, ka uzrādīsies kāds zinošs mūziķis un palīdzēs sarakstīt dziesmu notis, lai vismaz populārākie meldiņi saglabātos. Otra viņas vēlēšanās — lai novada dome pildītu norunu par apkures cenām Jaunjelgavā, lai tās ir tādas, kā solīts! “Svētkus gaidot, gribētos novēlēt, lai mēs kļūtu saliedētāki. Kopā mēs esam spēks un varam paveikt dižas lietas. Vienaldzība ir mūsdienu lielākais ļaunums. Nav jau tik grūti pajautāt, kā kaimiņam klājas, reizēm ar to ir gana. Ziemassvētki ir dāvināšanas laiks, mēs varam dāvāt smaidu, labu vārdu un veltīt laiku kādam, kam to vajag,” cerīga ir Inga.
“Bet, ja kāds tiešām grib mani iepriecināt dzimšanas dienā, man ļoti patīk klauni un porcelāna mantiņas! Tās ir manas vājības, lietas, ko kolekcionēju. Un, protams, ziedi…” atklāta ir jubilāre.
Šo dzejoli veltu visiem tiem, kas domā ar sirdi, nevis maku.
(I. Krauze)
Lai
Degsim eglītē spožas svecītes,
Kad pār kalnu smaidot
Atkal Salatētis nāk.
Lai no debesīm mēness nolaižas,
Lai pa piesnigušo taku
Neviens nemaldās.
Galdus saklāsim baltiem
galdautiem
Un uz tiem kā sirdis
Piparkūkas izbērsim.
Draugus tuvākos kopā
sasauksim,
Lai no sirds uz sirdi
Tikai mīla pārceļo.
Lai Dievs debesīs šodien atpūšas
Un lai šajā naktī
Neviens nejūtas vairs lieks.
