Atceros kādu Jāņu rītu, kad mēs, mājas bērni, dažos līgotāju kausos uz pamestā svētku galda salējām visu, ko vien tuvumā varēja atrast. Neskaitot dažādus alkoholiskus un nekaitīgus šķidrumus, kādā kausā tika arī sejas tīrīšanas losjons un odekolons. Bija liela jautrība, kad dažs pieaugušais pusmiegā uz paģirām nesmādēja arī mūsu pagatavoto “kokteili”. Vai vēlāk viņam piemetās “nabas tarkšķis”, ziņu nav, bet sirsniņas rotātais namiņš joprojām ir savā vietā, un arī bez mediķu palīdzības iztika.
Jo plašāki svētki, jo vieglāk ļauties ilūzijai, ka par drošību padomās kāds cits. Tāpēc ne velti lielākos saietos ir vērts sadalīt pienākumus, piemēram, Rūdim uztic alus kannu, Ābramam vajadzētu parūpēties, lai viss kārtībā ar ugunsdrošību, bet Antonija gādā, lai uz galda ir tikai svaigi produkti. Bērnus pieskata nevis abstraktie “visi”, bet konkrēti ikviens.
Izvērtēt
paradumus
Ja plānots liels līgotāju pulks, alus vai kvass nereti tiek iegādāts vairumā, piemēram, piecu litru traukos. Ne vienā vien mājā šādos bunduļos tiek liets arī benzīns vai citi sadzīves šķidrumi. Pat pieaudzis cilvēks paģiru rītā var būt bērna prātā un mesties veldzēt slāpes, īpaši nešķirojot. Mazajam līgotājam savukārt liktenīga var izrādīties ziņkāre un neprasme lasīt. Lai cik bieži mediķi atgādinātu, ka nedrīkst liet sadzīves ķīmiju limonādes pudelēs, vēlme tās izmantot šiem nolūkiem sastopama joprojām. Tāpat arī degšķidrumu ir ērti novietot kaut kur zālē, “tepat pa rokai”.
Sadzīves ķīmijai noteikti jābūt oriģināliesaiņojumā, lai var pazīt produktu un nolasīt sastāvu — ieteic Saindēšanās centra konsultante Inese Matule. Tas ir svarīgi, lai zinātu, ar kādām vielām notikusi saindēšanās, ko darīt un kādu palīdzību sniegt.
Noteikti nedrīkst izraisīt vemšanu, ja ir iedzerts degšķidrums, kura sastāvā ir aromātiskais ogļūdeņradis — piekodina I. Matule. Tas tad var nonākt plaušās un izraisīt blakus saslimšanas, komplikācijas.
Ogle noderēs
Ja bērns iedzēris trauku mazgājamo līdzekli, visticamāk, tas būs ne vairāk par vienu malku — negaršīgas lietas mazuļi parasti izspļauj. Konsultējoties ar Saindēšanās centra speciālistiem, būtu labi pateikt precīzi, kāds trauku mazgājamais līdzeklis tas ir. Padoms tiks sniegts, ņemot vērā cietušā vecumu, vielas daudzumu un sastāvu. Ne vienmēr ir nepieciešams mocīt bērnu ar kuņģa skalošanu, var atšķaidīt bīstamo vielu organismā, dodot dzert parastu ūdeni. Indīgās vielas labi absorbē melnā jeb aktivētā ogle. Nepieciešamo daudzumu nosaka, rēķinot 0,5 gramus uz kilogramu svara pieaugušajam, 0,25 gramus uz kilogramu — bērnam. Tabletes saberž pulverī un atšķaida ar mazliet ūdens, izveidojot pabiezu putriņu.
Ogli izmanto arī tad, ja vēders sarīko “ātro evakuāciju” pārāk dažādiem pārtikas produktiem, iespējams, arī ne pārāk svaigiem. Tomēr svarīgāk par ogles lietošanu caurejas gadījumā ir atjaunot organisma ūdens rezerves — dzert nesaldinātu tēju vai negāzētu minerālūdeni, turklāt nevis uzreiz lielos daudzumos, bet pamazām.
Zini, ko ēd
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ik gadu pirms svētkiem atgādina gan par nepieciešamību ievērot produktu derīguma termiņu, gan ēdiena glabāšanas apstākļus — dažas stundas pārkarsušā mašīnā spēj sabojāt jebkurus salātus.
Šogad PVD speciālisti īpašu uzmanību pievērš nepieciešamībai pārliecināties par gaļas izcelsmi un tās lietošanas drošību — pikniku sezonas un Līgosvētku laikā pieaug tieši gaļas patēriņš. Vilinoši ir ciemiņiem piedāvāt medījuma šašliku, bet Latvijas meža dzīvnieku vidū esot plaši izplatīta trihineloze.
Visās PVD uzraudzībā esošajās kautuvēs gaļa tiekot laboratoriski izmeklēta uz trihinelozi. Kopš 2002. gada nevienā kautuvē cūkai tā nav konstatēta, tādēļ visdrošāk gaļu iegādāties legālās tirdzniecības vietās — veikalos un tirgos, kur nonāk tikai legāli kauta, laboratoriski pārbaudīta gaļa.
Apstrādāt
rūpīgi
Ja tomēr iegādāta mājās kauta dzīvnieka gaļa, kas nav laboratoriski pārbaudīta uz trihinelozi, tā jāsadala pēc iespējas mazākos gabalos un termiski jāapstrādā augstā temperatūrā. Gaļas iekšējai temperatūrai termiskās apstrādes laikā jāsasniedz +71°C, un no brīža, kad šī temperatūra sasniegta, gaļu jāturpina karsēt vismaz divas stundas. Lai izvairītos no riska saslimt ar zarnu infekcijas slimībām, šādā temperatūrā būtu jāapstrādā jebkura gaļa, arī mežacūku.
Mājas cūku gaļā trihinellas iet bojā, arī gaļu sasaldējot. Gaļa jāsadala līdz 15 centimetru lielos gabalos un jāuzglabā -15°C temperatūrā vismaz 30 dienau, bet -30°C — vismaz sešas dienas. Sasaldējot mežacūkas gaļu, trihinellas kāpuri pilnībā neiet bojā.
Slikta dūša, vemšana, caureja, nogurums, sāpes vēderā, kas ir pirmie trihinelozes simptomi, var parādīties jau 12 stundu pēc inficēšanās vai divu, triju dienu laikā.
