Arī man kā ne tik senam Kokneses iedzīvotājam radušies novērojumi un secinājumi.
Arī man kā ne tik senam Kokneses iedzīvotājam radušies novērojumi un secinājumi. Īpaši nesaprotama šķiet mūsu pagasta vadības un tai tuvu stāvošu personu reakcija uz nesenajiem notikumiem, kad “gaišā pagastā ar lieliskiem cilvēkiem” kāds “atkritējs” piekauj iebraucējus. Patiešām gaišos pagastos tādas lietas nenotiek. Vismaz tagad nevajadzētu izlikties akliem un kurliem. Tikai retais koknesietis nezina, ka vismaz piecus gadus iebraucējus te sit un iebiedē. Vietējās jaunatnes iekšpolitika gluži vienkārši nepieļauj iebraucēju izklaides Koknesē. Visu šo laiku Kokneses vadība izlikās neko nemanām. Labi, ka vismaz šis gadījums ir licis problēmu pamanīt, pirms kādu nenosit un, cerams, būs izprovocējis ne tikai masu mediju un visas Latvijas uzmanību, bet arī mūsu vadības sakustēšanos savos krēslos.
Reakcija gan pagaidām nav adekvāta, jo ar aicinājumiem apmeklēt Koknesi vairs nepietiks — tuvējās apkārtnes iedzīvotāji te nerādās jau sen, un tagad mūs novērtē arī visā Latvijā. Pasludināt tikai vienu par vainīgu ir ērtākais variants, bet vai ar to problēma būs atrisināta? Nebūt nē, jo šoreiz jācīnās ar cēloņiem, nevis sekām. Šobrīd vienīgie paņēmieni vietējās varas rokās ir aizliegt un izolēt. Tālredzīgāk būtu padomāt, kā kontrolēt (tas nav tikai policijas pienākums) un ievirzīt Kokneses jaunatni cita veida aktivitātēs. Aizliegt diskotēkas, jo skolēni neprot uzvesties, ziemas brīvdienās slēgt sportahalli, lai “pagasta zieds” var svinēt svētkus — tie nav risinājumi.
Koknesē nenoliedzami ir skaista daba, vēsturiskas pilsdrupas, bet tas vien negarantē, ka arī visi cilvēki ir gaiši un lieliski. Problēmas dažās indivīdu grupās liecina par nepilnībām sabiedrībā kopumā, tā ka dalījums labajos un sliktajos ir nevietā. Skatīsimies patiesībai acīs un liksim krēsliem čīkstēt!
Didzis Bērziņš, Kokneses iedzīvotājs kopš 2000. gada
