Aizkraukliešiem līgošanas tradīcijas šogad atgādināja divas viesu folkloras grupas — “Skandinieki” un “Vilkači”, kā arī visā Latvijā pazīstamie folkloristi, tautas tradīciju kopēji Iveta un Vidvuds Medeņi un bijusī aizkraukliete Signe Sniedze.
Mēdz teikt, ka skaistāks par pašiem svētkiem ir to gaidīšanas laiks. Tas sakāms arī par Jāņiem. Tos katru gadu gaidām kā brīnumu, kā nekad neredzēto papardes ziedu. Un šai gaidīšanai ir dziļa nozīme, kas sakņojas senā pagātnē.
Silvijas Piļkas
teksts un foto
Sanāciet, Jāņa bērni,
Te ir laba līgošana.
Mums ziedēja dāboliņš
Deviņām lapiņām.
Aizkraukliešiem līgošanas tradīcijas šogad atgādināja divas viesu folkloras grupas — “Skandinieki” un “Vilkači”, kā arī visā Latvijā pazīstamie folkloristi, tautas tradīciju kopēji Iveta un Vidvuds Medeņi un bijusī aizkraukliete Signe Sniedze.
Vārda un skaņas maģija
Viss sākās pie konditorejas “Meduslācis”. Folkloras kopu skandētās apdziedāšanas dziesmas aicināt aicināja pilsētniekus iznākt no dzīvokļiem un pievienoties Jāņu ielīgotāju pulciņam. Aplīgošana — tā ir viena no sentēvu svinēto saulgriežu tradīcijām, kurā izpaužas vārda un skaņas maģija. Aplīgošana cilvēkiem nes laimi un svētību, vairo turību un veselību. Tas, kuram ticis aplīgotā gods, var justies lepns, lai cik “sālīts” būtu bijis dziesmā izskanējušo vārdu zemteksts…
Dzīvības spēku atjaunošanas rituāls
Kāds mazs radu bērns reiz jautāja, kāpēc visi dzied “Līgo!” un ko šis vārds nozīmē? Uzreiz nemaz nemācēju atbildēt. Vēlāk tautas tradīciju zinātāju rakstos izlasīju, ka vārds “līgo” ir Jāņu būtības atslēga, šajos svētkos tautā visbiežāk lietotais vārds, un līgošana ir dzīvības spēku atjaunošanas rituāls.
Jāņu ielīgošana turpinājās, ejot cauri visai pilsētai, līdz pat Aizkraukles vēstures un mākslas muzejam “Kalna Ziedos”. Daudzi pilsētas viņā galā dzīvojošie pie reizes varēja apskatīt, cik skaists tagad ir bruģētais gājēju trotuārs un tikko noasfaltētā Muzeja iela.
Radīta svētku noskaņa
Muzeja dārzā turpinājās viss, kas Jāņu svinēšanai piedienas: Jāņu vainagu vīšana, rotaļas, dejas, Jāņu dziesmu dziedāšana, ugunskura iedegšana, cienāšanās ar alu, sieru un pīrāgiem. Galvenais — cilvēkos bija radīta līgošanas un Jāņu svinēšanas noskaņa, kas, cerams, nenoplaks līdz pat īstajai dienai 23. jūnijā.
