Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejā līdz marta vidum apskatāma lietuviešu mākslinieču Godas Balbierjūtes (akvareļi) un Vitas Kiseļūnienes (lelles un dizaina priekšmeti) darbu izstāde.
Lai gan izstāde muzejā atvērta kādu laiku, darbu autores Aizkrauklē bija pagājušajā piektdienā. Viņu darbi — sēņu, kartupeļu un citu dabas objektu atainojums akvarelī un lelles kā pasaku princeses, baltajā mālā veidoti ziedi un citi dizaina priekšmeti.
Kāpēc tieši lelles? Vita stāsta, ka tas aizsākās, tikko kā Lietuvā sākās atmodas laiks, astoņdesmito gadu beigās. Lietuvā populārs atkal kļuva Svētā Kazimira tirgus, un, tam gatavojoties, māksliniece gribēja izveidot ko jauku, siltu, cilvēcīgu, un pirmās lelles bija eņģeļi. Arī tāpēc, ka lielākā daļa Lietuvas iedzīvotāju ir reliģiozi. Eņģeli bija gatavoti no lina, bez krāsas, ļoti vienkārši, bet cilvēkiem tie patika. Reliģisko tēmu vēlāk nomainīja aristokrātiskas lelles — ar greznām drēbēm, aksesuāriem, kažokādām. Šīs lelles jau bija krāsainas. Māksliniece stāsta, ka viņai patīk vērot cilvēkus, viņu sejas, kas stāsta par viņu dzīvi — vieglu vai sarežģītu. Dažkārt cilvēki ārēji ir krāšņi, bet seja stāsta ko citu. To tad arī viņa vēlas parādīt lellēs. Tāpat tuvi viņai ir pasaku motīvi, jo līdz pat 12 gadu vecumam Vitas mamma viņai tās lasīja priekšā. Tāpēc pirmās viņas gatavotās lelles bija ar savu stāstu, kā pasaku varones, katrai bija dots savs vārds. Tagad māksliniece lielāku uzmanību pievērš leļļu tērpiem, krāsām. Tērpus gatavo no zīda, kokvilnas un vilnas, bet sejas veidotas no linu diegiem, satinot tos kamolītī un radot sejas formu. Bet sākums ir lelles kājas, vēlāk top ķermenis, rokas, un tikai tad sāk domāt pa tēla raksturu, vai tas būs ar gudru, sērīgu, priecīgu sejas izteiksmi. Viena no Aizkrauklē izstādītajām figūrām ir Zilais eņģelis — lelle ar zilu ādas krāsu, spārniem un lielu atslēgu labajā rokā. Zilais eņģelis ir viduslaikos radies tēls, un atslēga palīdz atvērt cilvēka sirdi.
Mākslinieces darinājumi, kuru ir neskaitāmi daudz, izklīduši visā pasaulē — dāvinājumu veidā, nonākuši kolekcijās, 2008. gadā tās nokļuva Japānā. Muzejā redzamās leļļu cenas ir 50 eiro, bet izmērā lielāko — līdz pat 230 eiro. Tāpat izstādē izlikti arī Vitas Kiseļūnienes Provansas stilā no māla veidotie glazētie trauki un dekoratīvie elementi.
Māksliniece Goda Balbierjūte savos darbos attēlojusi šķietami necilo kartupeli, tā lakstus, pupas, kāpostus un dažādas sēnes, piemēram, mušmires un bekas. Kādēļ tieši sēnes? Goda teic, ka viņai patīk sēņot, lai gan pašai sēnes ne pārāk garšo. Tā vietā viņu sajūsmina sēņu formas, krāsas. Savu prieku, pārsteigumu par redzēto viņa vēlējusies iemūžināt, un tāpēc radīti šie darbi. Savukārt kartupeļi iepatikušies bērnībā, kad nokāpusi vecāku mājas pagrabā, kur patika vērot tumsā augt sākušos lakstus. Nav slēptas nozīmes, bet, skatoties uz sēni, “atslēdzies” no pārējās pasaules, ir tikai vērotājs un, piemēram, sēne, kuru gribas visprecīzāk, pilnīgāk atainot. ◆
