Paši dejotāji, kuriem nav jārisina organizatoriskas un finansiālas problēmas, uz to raugās citādi. Latvijas jaunos dejotājus vienojošo pasākumu bērni gaida ar lielu nepacietību.
Paši dejotāji, kuriem nav jārisina organizatoriskas un finansiālas problēmas, uz to raugās citādi. Latvijas jaunos dejotājus vienojošo pasākumu bērni gaida ar lielu nepacietību. Īpaši tie pašdarbnieki, kuri tādos svētkos jau reiz piedalījušies.
Otrie Jaunatnes dziesmu un deju svētki šie būs arī Marijas Brimmerbergas Pļaviņu vidusskolas 6. klases skolniecei Kitijai Arbeiterei un 8. klases skolniecei Anitai Šķinumai.
Pagājušajos dziesmu svētkos Kitija pirmo reizi tik ilgi bija projām no mājām. Septiņgadīgā meitene toreiz bieži zvanīja uz mājām. Tomēr interesantie notikumi Rīgā likuši aizmirst ilgas pēc vecākiem. Kitijai prātā palicis salūts, krāsainās strūklakas, lielais svētku gājiens, mēģinājumi un koncerts, cālīša tērps, kas bijis mugurā, arī meitenes vārdadienas svinēšana. Atmiņā joprojām lietusgāzes ģenerālmēģinājuma laikā.
Savukārt Anita Rīgā nebija viena — Aizkraukles arodvidusskolas kolektīvā dejoja viņas brālis. Arī Anita ar prieku atceras gan mēģinājumus un koncertus, gan notikumus brīvajā laikā. “Vienīgais, kas sabojāja svētkus, bija lietus. Kaut arī tajā bija savs prieks. Ģenerālmēģinājumā dejojām, tērpušies krāsainos lietusmēteļos, un stadionā tas izskatījās ļoti interesanti. Tikai pastalas no mitruma izjuka,” atceras pļaviņiete.
Abas meitenes stāsta, ka, stāvot stadionā blakus citiem dejotājiem, grūti apjaust, kā veidojas deja kopumā. Tikai vēlāk, mājās skatoties deju svētku lieluzveduma videoierakstu, var redzēt, kādus rakstus veido dejotāji. Tad par svētkiem un savu vietu tajos rodas pavisam cits priekšstats. Svētki abām dejotājām ir liels stimuls, lai šim vaļaspriekam neatmestu ar roku. Anita dzied arī korī, un, ja vasarā būs jāizvēlas, kurā kolektīvā lielajos svētkos piedalīties, viņa noteikti izvēlēsies dejošanu.
