Iepriecina ziņa par Pļaviņu ģimnāzijas nosaukuma atjaunošanu. Pļaviņu pilsētas ģimnāzijā mācījos no 1937. līdz 1942. gadam, esmu 18. izlaiduma absolvents. Arī svešu varu periodos ģimnāzijā vēl bija dzīvi brīvās Latvijas skolas pamati. Mācību un audzināšanas darbs noritēja labi. Mēs mīlējām skolu un cienījām skolotājus. Vairāki audzēkņi gāja bojā kara un svešu varu laikos, citi turpināja izglītību ārzemēs. Trīsdesmit gadu pēc skolas beigšanas sanācām neliels pulciņš absolventu un vasarās regulāri apciemojam savu iemīļoto jaunības pilsētu un skolu. Tā līdz pat šim gadam. Tagad palikuši tikai daži klasesbiedri. Arī es šovasar nevarēju aizbraukt uz Pļaviņām, bet pilsēta arvien ir manā sirdī.
