— Bijām nepatīkami pārsteigtas, kad sestdien “Staburagā” izlasījām Isajevas kundzes viedokli publikācijā “Vai lems līdz Ziemassvētkiem?”, — saka Aizkraukles novada sociālā dienesta vadītāja Ināra Gaile.
— Tā ir taisnība, ka Isajevas kundze vērsās mūsu dienestā, taču saruna ar mūsu dienesta darbinieci Irēnu Žurzdinu bija par rehabilitācijas palīdzību kādai ģimenei, un to nevar izlemt un izdarīt vienā mirklī. Tā kā pirms svētkiem mums bija daudz darba, Isajevas kundzes ierosinājumu izskatījām pēc Lieldienām un nolēmām, ka ziedoto naudu varētu izmantot smilšu terapijai un vienojāmies arī ar psihologu par palīdzības sniegšanu kādai ģimenei, kuras skolas vecuma bērns mācās Isajevas kundzes vadītajā skolā. Atzīstu, ka tā ir mūsu vaina, ka lēmumu viņai nepaziņojām tūliņ. To izdarījām šonedēļ, taču Dagmāru Isajevu mūsu priekšlikums neapmierināja, tāpēc esam vienojušās par citu variantu.
Domāju, ja Dagmāra Isajeva kādam grūtdienim gribēja sagādāt Lieldienu pārsteigumu, tas taču nebija tik grūti izdarāms — pati strādā skolā, kurā ne vienam vien bērnam vajadzīga palīdzība, turklāt viņa ir Kokneses novada domes deputāte. Vai tad tiešām nevienu nevarēja atrast? Parasti cilvēks, kurš ziedo labdarībai, to dara bez lieka “trokšņa” un bez laikraksta starpniecības.
