Latvijas tiesu administrācija ar Šveices atbalstu turpina īstenot tiesu modernizācijas projektu. Aizkraukles rajona tiesa jau ir aprīkota ar skaņu aparatūru, lai tiesas sēdes gaitu varētu ierakstīt, bet pašlaik to vēl neizmantojam. Tā ir ļoti vajadzīga, jo dažkārt tiesas procesa dalībnieki apstrīd sēžu protokolā rakstīto vai arī uzskata, ka tajā nav ierakstīts viss viņu teiktais.
Tiesās sākušās mācības, kā izmantot videokonferenču iekārtas, un pagājušajā nedēļā tādas bija arī Aizkraukles rajona tiesā. Zālē bija novietots liels ekrāns, un tajā redzējām kolēģus no Jelgavas un Tukuma rajona tiesas, varējām ar viņiem sarunāties. Apmācību mērķis bija izmēģināt, kā videokonferenču iekārta darbojas, iemācīties ar to pareizi rīkoties. Iekārtu sākotnēji plānots izmantot kriminālprocesā un administratīvajā procesā paskaidrojumu un liecību sniegšanai, piemēram, ja liecinieks būs no Liepājas, Talsiem vai Jēkabpils, uz Aizkraukli braukt nevajadzēs. Liecināt varēs tuvākajā tiesā, un viņa teikto mēs dzirdēsim un redzēsim arī Aizkrauklē. Tādas videokonferenču iekārtas ierīko arī cietumos.
Saeimas deputāti galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas paredz paātrināt krimināllietu iztiesāšanu. Tie stāsies spēkā 1. jūlijā. Pilns sprieduma teksts būs jāsagatavo īsākā laikā nekā tagad. Tomēr visu grozījumu tekstu vēl neesmu redzējusi, tādēļ tos grūti komentēt, piemēram, ir paredzēts plašāk izmantot rakstveida procesu, bet mums vēl nav zināms, uz kuriem Krimināllikuma pantiem tas būs attiecināms. Cerams, ka grozījumi patiešām paātrinās lietu izskatīšanu, īpaši Rīgas tiesās, kas ir ļoti noslogotas. Aizkraukles rajona tiesā lietu izskatīšana parasti nekavējas, tomēr darbu var padarīt vēl operatīvāku. Tieslietu ministrija sagatavojusi plānu biznesa strīdu izskatīšanas paātrināšanai. Plānots, ka visiem biznesa strīdiem pirmā tiesu instance būs rajona vai pilsētas tiesa neatkarīgi no prasības summas. Pašlaik rajona vai pilsētas tiesā izskata tikai tos biznesa strīdus, kuros prasījuma summa ir līdz 150 000 latu, lai gan tiesnešu sagatavotība visā valstī ir vienāda un arī rajonu un pilsētu tiesās var izskatīt prasības par lielākām summām.
Turpinās diskusija par Latvijas Universitātes jauniešu un Jaunatnes atturības federācijas iniciatīvu aizliegt pārdot alkoholiskos dzērienus līdz 21 gada vecumam.
Šādu iniciatīvu atbalstu, taču tā nedos rezultātus, jo jauniešu vietā alkoholu var iegādāties kāds cits. Piekrītu Alkohola ražotāju un tirgotāju apvienības viedoklim, ka efektīvāk būtu nepilngadīgiem pircējiem un pārdevējiem ieviest reālus administratīvos sodus.
Pagājušajā nedēļā vidusskolēni kārtoja pirmo centralizēto eksāmenu angļu valodā. Bieži dzirdēts par nepilnībām pārbaudes darbos, un šoreiz tāda bija atkal — sajaukta uzdevumu kārtība. Dēls Ivars mācās 12. klasē, un es viņam ļoti dzīvoju līdzi. Viņš stāstīja, ka nav apjucis un ticis galā, taču daudziem vidusskolēniem tas radīja lieku stresu. Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis pieprasījis sākt dienesta pārbaudi, taču diez vai tā ko dos. Drīzāk vajadzētu panākt stingrāku ministrijas ierēdņu darba kontroli.
Vakar apritēja gads kopš bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera rīkojuma nr. 2. Ap 70% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka rīkojums neko nav devis, bet 63% domā, ka oligarhu ietekme nav mazinājusies. Tam pilnībā piekrītu — sākotnēji daudziem bija lielas cerības un ticība pārmaiņām, taču viņi kārtējo reizi vīlās.
Latvijas Neatkarīgo arodbiedrību konfederācija grib vākt parakstus par 11. Saeimas atlaišanas ierosināšanu, taču ko gan atlaišana mainītu? Saeimas ārkārtas vēlēšanās tauta jau centās ko mainīt, svītrojot no sarakstiem nevēlamos kandidātus, taču daļu ievēlēja atkal, un daļa neievēlēto vienmēr pamanās tikt pie labiem amatiem. Cilvēkiem nav sirdsapziņas, godaprāta — ja jau atlaida, vairs nevajadzēja kandidēt.
Pagājušajā nedēļā pārsteidza, ka pēdējās Saeimas vēlēšanās caurkritušais “Vienotības” politiķis Aigars Štokenbergs iecelts “Pasažieru vilciena” valdē. Viņš der visur — bija tieslietu, reģionālās attīstības un vides aizsardzības, ekonomikas ministrs un tagad atkal ir “zirgā”. Mainās varas partijas, bet sistēma tā pati — valdēs ieceļ savus cilvēkus.
Kaut ko labu tomēr esam sagaidījuši — Saeima nolēma no nākamā gada iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi samazināt no 25% līdz 24%, bet pievienotās vērtības nodokļa likmi jau no 1. jūlija samazināt no 22% līdz 21%.
Taču diez vai tas kaut cik uzlabos Latgales iedzīvotāju labklājību. Kontrabandas vārtus uz Krieviju viņiem slēdza, bet tagad sabiedrībai kļuvis zināms jauns “biznesa” veids — pasu pārdošana. Pases vilto vai ar tām nelegāli šķērso robežu, bet to bijušie īpašnieki tiek pie jaunām. Pārsteidzoši, ka ik gadu Latvijā pazaudē vai nozog 12 —15 tūkstošu pasu, lielu daļu tieši Latgalē.
Sestdien Azerbaidžānas galvaspilsētā Baku notikušajā 57. starptautiskajā “Eirovīzijas” dziesmu konkursā uzvarēja Zviedrijas pārstāve Lorīna, otrajā vietā — brašās Buranovas vecmāmiņas no Krievijas, bet mūsu Anmary finālā neiekļuva. Man patika Igaunijas, Lietuvas dziedātāju sniegums, taču Anmary dziesma prātā nepalika — dziedātāja zilā kleitā zilā fonā, bet priekšnesums bāls. Kaut kā pietrūka.
Prieks, ka LNT Labestības dienas akcijā bērniem saziedoti 138,8 tūkstoši latu, lai gan slimo bērnu ārstēšanai un rehabilitācijai bija plānots iegūt tikai 27,4 tūkstošus latu. Akcija notiek sesto gadu, un šajā laikā palīdzēts 255 bērniem. Šādas akcijas vienmēr ir ļoti aizkustinošas. Šoreiz to palaidu garām, bet parasti piedalos un ziedoju. Palīdzu arī dzīvniekiem, portālā ziedot.lv ziedojot dzīvnieku patversmēm, jo žēl viņu. Arī mūsu mājās ir divi pieņemti kaķēni no Aizkraukles dzīvnieku aizsardzības biedrības “Felida”. Viņi tagad ir kļuvuši par mūsu ģimenes mīluļiem. Ģimenes ikdienu nevaru iedomāties bez tik jaukiem mājdzīvniekiem.
Nedēļas nogali pavadīju mājās kopā ar ģimeni, kas man ir ļoti svarīga. Mājās cenšos par darbu nedomāt. Ģimene man ir svētums, laimes saliņa. Novēlu ikvienam atbalstīt savus tuvos, mīļos cilvēkus, kopā ar viņiem pavadīt iespējami vairāk laika, uzklausīt un izrunāties ar bērniem, cienīt un mīlēt savus vecākus.
