Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) pusgada laikā pabeidzis darbu pie Nacionālā attīstības plāna (NAP) 2014. — 2020. gadam uzmetuma. Saskaņā ar to mēs nākamo astoņu gadu laikā daudzās jomās būsim sasnieguši Eiropas attīstītāko valstu, kā, piemēram, Francijas, Zviedrijas un Lielbritānijas, līmeni. Mērķi plānots sasniegt ar ekonomisko uzrāvienu, kuram nepieciešami trīs galvenie vadmotīvi, — sociālo un demogrāfisko rādītāju pieaugums, tautsaimniecības izaugsme un atbalstošu teritoriju attīstīšana reģionos.
Šajos gados bērnu dzimstības līmenim vajadzētu palielināties līdz diviem bērniem gandrīz katrai sievietei. Šīs plāns arī paredz, ka šo gadu laikā Latvijā vajadzētu atgriezties ceturtajai daļai uz ārzemēm aizbraukušo. To varētu panākt ar valsts tēla popularizēšanu. Apvienojot trīs lielākās valsts aģentūras — Tūrisma, Latvijas institūtu un Investīciju un attīstības, piesaistot pašvaldību institūcijas, pārliecinās ārzemju investorus, tūristus. Šobrīd, kamēr katra pašvaldība saviem spēkiem kaut ko čubina, cenšoties, kā māk, viesiem parādīt savas labākās vietas, uzvar tas, kuram vairāk naudas. Pie šī darba nopietni vajadzētu pievērsties valstij, atbalstot ne tikai tūrisma objektu popularizēšanu, bet arī to sakārtošanu.
Interesanti, ka ikviena pašvaldība šobrīd izstrādā līdzīgu plānu, nosakot savas prioritātes. Kā nu kura — viena līdz 2018., cita līdz 2037. gadam. Bet, ja valsts raksta savus plānus un pašvaldības savus, kā gan paredzēts tos apvienot? Šāda kopīgā nacionālā plāna ideja vairāk liek domāt par atgriešanos pie pārvaldes centralizēšanas, lai gan pirms novadu reformas uzdevums bija pretējs. Skaidrs, ka mazturīgākie novadi nespēj vilkt līdzi bagātajiem un gausākie “velkas astē”, tik tikko uzturot dzīvību. NAP tiem būtu glābšanas riņķis, cerība, ka no kopējā labuma arī ko iegūs.
Lai Latviju padarītu pievilcīgāku jaunu uzņēmumu radīšanai, nākotnes plāni paredz nedaudz paķildoties ar Eiropas Savienību, stiprināt mugurkaulu, tās prasības pārvērtēt un vajadzības gadījumā neievērot. Tas, ka tāda rīcība var saniknot ES ierēdņus un par sodu nesaņemsim tās līdzekļus, bez kuriem šobrīd nespētu eksistēt, PKC neinteresē. Gluži pretēji — par Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem augstskolās paredzēts izveidot 200 budžeta vietu prioritārajās nozarēs — dabas, inženieru, IT, vides, medicīnas, veselības aprūpes zinātnes.
Ir teiciens: papīrs pacieš visu. Uz tā kārtējo reizi tapušas skaistas nākotnes vīzijas, tikai arvien vairāk cilvēku aizbrauc, nekā atgriežas Latvijā…
