Maza auguma cilvēki jūtoties lieli garā. To mēdz dēvēt par Napoleona sindromu. Arvien biežāk tas sāk izpausties arī Latvijā. Būdami maza valsts un salīdzinoši mazskaitliska tauta, gribam būt lielākie vismaz kaut kādā jomā.
Satilpināt visvairāk cilvēku stadionā, sasmērēt vislielāko sviestmaizi, izgatavot smagāko siera rituli, izveidot milzīgāko ziedu paklāju. Nesen bārmeņi mēģināja sasniegt Ginesa rekordu piepildītu glāžu sagāšanā pēc domino principa. Un pats jaunākais lielummānijas šovs nupat notika Brīvdabas muzejā — lielākā Jāņu vainaga darināšana. Protams, nav jau slikti, ja arī mazas un pasaulē daudziem nezināmas valstiņas iedzīvotāji ar kaut ko izceļas un iekļūst Ginesa rekordu grāmatā. Taču ir daudz svarīgākas lietas, ar ko mēs varam palepoties uz citu tautu fona, pat necenšoties sasniegt kaut kādus rekordus. Tie ir mūsu Dziesmu svētki, uz kuriem visi dziedātāji un dejotāji nemaz netiek. Tās ir mūsu līgošanas tradīcijas. Arī tie ir masu pasākumi, kurus mēs rīkojam nevis tādēļ, lai katru gadu arvien pārspētu paši sevi dalībnieku skaita ziņā, bet tāpēc, ka bez tā vienkārši nevaram. Šajā jomā mums, par laimi, lielummānija vēl neizpaužas. Taču, kas zina, varbūt šovu veidotājiem reiz ienāks prātā sarīkot arī vismasveidīgāko līgošanu un… papardes zieda meklēšanu, lai iedabūtu arī to Ginesa rekordu grāmatā. Jau rīt būs gada gaidītākā nakts. Pirms tam — saplūktas jāņuzāles, novīti Jāņu vainagi, sagādāts alus un cienasts, sarunāta līgošanas vieta. Un nav svarīgi, cik vienuviet būs cilvēku, vai sakurts būs milzu sārts vai iedegts miniugunskurs. Varbūt tie būs svētki divatā, klusumā, kaut vienatnē, bet ar tautiskuma apziņu sirdī. Ar pārliecību, ka svinam ne tāpēc, ka visi tā dara, ka tā pieņemts, bet tāpēc, ka pēc šīs tradīcijas izjūtam vajadzību, gribam to iemācīt saviem bērniem, lai viss turpinātos mūžīgi. Vēl tālāk, kā spēj nodzīvot cilvēks, zaļot ozols, saziedēt neskarta pļava. Pēc Līgo nakts nāks jauna diena. Kāda? Tas atkarīgs no katra paša. Man patīk Ralfa Emersona teiktais: “Sapņiem svētītu dienu var gūt arī tad, ja tajā nav nekā cita kā vien zilas debesis un zaļa zeme.” Pret tādu lielummāniju nekas nav iebilstams.
