Šodien Seces pagasta kafejnīcā “Velmes” pulcējas secieši, kuri savlaik Secē dibināja Tautas frontes nodaļu un 1991. gada janvāra trauksmainajās dienās Rīgā uz barikādēm aizstāvēja Latvijas brīvību.
Šodien Seces pagasta kafejnīcā “Velmes” pulcējas secieši, kuri savlaik Secē dibināja Tautas frontes nodaļu un 1991. gada janvāra trauksmainajās dienās Rīgā uz barikādēm aizstāvēja Latvijas brīvību.
Tautas frontes pirmsākums
Seces pagasta zemnieks un pašvaldības izpilddirektors Mārtiņš Brovackis Atmodas sākumā bija padomju saimniecības “Sece” galvenais enerģētiķis. Viņš stāsta:
— Tautas frontes nodaļu Secē nodibinājām 1989. gadā. Nedaudz ātrāk pasteidzās staburadzieši un daudzevieši. Vēlāk visi kopā braucām uz barikādēm, — atceras Brovacka kungs.
Toreiz Tautas frontes grupā apvienojās ap 60 seciešu. Pirmie bija: Mārtiņš Brovackis, Marija Šmite, Velta un Vitolds Kaldovski, Dzidra un Vilis Pāvili, Natālija Rezovska, Vija Gerharde, Krišjānis Stenders, Anita un Arnolds Ozoliņi, Ģirts Lūkins un daudzi citi.
Vienotības dienas
— Uz barikādēm braucām ar autobusu, atpakaļ — pārsvarā ar vilcienu. No Seces uz Rīgu ar malkas kravām devās arī mehanizatori, piemēram, Antons Bartkevičs un Vitauts Vāvers. Viņus organizēja Aivars Kalnozols. Secieši kopā ar daudzeviešiem sargāja Ministru Padomes ieeju un izvietojās Jēkaba ielā.
Piedalījāmies mītiņos un tikāmies ar ļaudīm no daudzām Latvijas malām. Tas bija trauksmains laiks. Galvenais — lielu cerību laiks. Žēl, ka šodien daudziem cerības nav piepildījušās.
Taču, ja tagad vajadzētu aizstāvēt Latvijas neatkarību, cilvēki atkal celtu barikādes. Tautas vienotību var izjust valstij liktenīgās dienās, kuras nav iespējams aizmirst līdz mūža beigām, — pārliecināts Mārtiņš Brovackis.
Kā vakar noticis
Janvāra barikāžu dienas atceras arī pensionētā skolotāja Vija Gerharde:
— Šķiet, ka nozīmīgi vēsturiski notikumi Latvijā vienmēr ir janvārī. 1905. gada janvārī Daugavas krastmalā cara zaldāti šāva uz strādniekiem dumpiniekiem, un arī barikāžu laiks 1991. gadā bija janvārī.
Es toreiz biju Tautas frontes Seces nodaļas vadītāja vietniece un piedalījos Tautas frontes 2. kongresā. Strādāju skolā, darīju, ko varēju, lai cilvēki saprastu, ka Latvijai pienācis brīvības laiks. Secietis Arnolds Ozoliņš organizēja zemessargus, daudzi jaunieši stājās Tautas frontē.
Par tām dienām esmu apkopojusi dažu seciešu, piemēram, Marijas Šmites, atmiņas. Lai arī gadi steidzas, šķiet, viss notika vakar, kad mājās un skolā liptin lipām pie televizora vai radio.
Daudzi toreizējie Tautas frontes Seces nodaļas aktīvisti jau ir mūžībā, bet dzīvajiem par to laiku jāstāsta bērniem un mazbērniem. Tas ir laiks, kuru nekad nevarēs izsvītrot no vēstures.
