6. novembra “Staburagā” rakstīts par akmeņiem Aizkrauklē, Draudzības krastmalā. Es ļoti priecājos, kad lielos akmeņus novietoja gar Draudzības krastmalas māju trotuāru.
6. novembra “Staburagā” rakstīts par akmeņiem Aizkrauklē, Draudzības krastmalā. Es ļoti priecājos, kad lielos akmeņus novietoja gar Draudzības krastmalas māju trotuāru. Lai cik tas neglīti dažam skaistummīlim liktos, no akmeņiem ir labums: kungi vairs nevar ar automašīnām joņot pa trotuāru no 4. mājas līdz pat Spīdolas ielai 6 un tad slaidā lokā uzgriezt uz ielas. Sevišķi nepatīkami bija ziemā, kad pa trotuāru pretī vai no aizmugures nesās mašīna. Tad tik ar steigu jābrien sniegā. Šādai braukšanai izskaidrojums ir viens — ziemā ērtāk braukt pa sētnieka notīrīto trotuāru, nevis pa aizputināto ielu. Ierīkot ceļa zīmes? Ļoti labi zinām, kā tās “ievēro”, un diezin vai ir tik daudz ceļu policistu, lai notvertu trakos braucējus. Starp citu, Cēsīs tādi paši akmeņi jau sen esot salikti. Dzīvoju Draudzības krastmalā 1 un neesmu redzējusi nevienu izbraucam gar šiem akmeņiem uz trotuāra. Tātad akmeņi ir salikti īstajās vietās. Tos vienīgi izkustina no vietas mūsu neaudzinātie pusaudži.
Tvertnes iestumj upē
Par atkritumtvertnēm. Pilsētas dome kādreiz visā pilsētā izvietoja masīvas cementa atkritumu tvertnes. Diemžēl dažās nedēļās tās bija samestas Daugavā. Šaubos, vai ilgāks būs mūžs, ja pieliks pie daudzdzīvokļu mājām.
Atņem pēdējo
Vēl par Reinikas kundzi un viņas sunīti. Inārai Gailes kundzei vajadzētu panākt, lai netur dzīvokļos dobermaņus, vācu aitu sugas un citus lielus suņus, ar kuriem bail liftā satikties. Vieglāk ir vecam, vientuļam cilvēkam atņemt pēdējo, pie kā viņam sirdi piesiet. Kā ar cilvēktiesībām? Vai vecam un trūcīgam to nav?
Ar patiesu cieņu — M. O. (uzvārds redakcijā zināms)
