Šoruden veikalos būs nopērkami arī tie kāposti, kurus audzējusi vidusskolniece Iluta Ķikure no Valles.
Šoruden veikalos būs nopērkami arī tie kāposti, kurus audzējusi vidusskolniece Iluta Ķikure no Valles. Viņa Latvijas mazpulku organizācijā ir lielākā kāpostu audzētāja, un patlaban viņas dārzā briest vēl gandrīz tūkstotis kāpostgalvu.
Iluta Ķikure mazpulku organizācijā darbojas jau ceturto gadu un ir vienīgā vidusskolniece Valles mazpulkā. Jauniete mācās 10. klasē, ir ievēlēta arī par skolas mazpulka priekšnieci.
Kāpostus Iluta audzē pirmo gadu. Pavasarī Zemkopības ministrija mazpulcēniem uzdāvināja kāpostu sēklas, rudenī solot apbalvot veiksmīgākos kāpostu audzētājus. Iluta iesēja un tūkstoti stādiņu izaudzēja ne vien no dāvinātajām sēklām, bet arī no pašas iegādātajām. Stādiņus viņa audzēja lecektī zem plēves, ik dienu laistīja, un šovasar Iluta kļuva par 0,1 hektāru liela kāpostu lauka īpašnieci.
“Zemi nomāju no vecāsmātes, esam pat noslēgušas līgumu par tās izmantošanu,” stāsta meitene. “Kāpostus iestādīt un ravēt man palīdzēja mamma, taču šovasar arī pati esmu daudz iemācījusies un apguvusi. Vasarā likās, ka raža būs slikta, jo laiks bija ļoti karsts. Vienas šķirnes stādiņiem konstatējām kalcija trūkumu, un kāpostos iemetās kaitēkļi, nelīdzēja ne miglošana ar “Deci”, ne ar citiem līdzekļiem. Lietus palīdzēja, un nu kāposti skaisti saņēmušies.”
Par kāpostu piegādi Iluta, tāpat kā citi mazpulcēni, augustā noslēdza līgumu ar zemnieku saimniecību “Ezerkauliņi”, kura nopirks visu šovasar izaudzēto kāpostu ražu. Kad jaunietei bija jāsniedz ziņas, cik daudz kāpostu būs, viņa saskaitīja, ka izaugušas 972 kāpostgalvas. Oktobrī ražu novāks, “Ezerkauliņos” kāpostgalviņas fasēs, tām klāt būs arī norāde, kur dārzeņi audzēti, un tos varēs nopirkt Latvijas veikalos.
“Ceru, ka par savu šīsvasaras darbu kaut ko arī nopelnīšu,” saka Iluta. Viņa atzīst, ka darba bijis diezgan, taču viņai tas nelicies grūti. Jaunietes pārziņā ir arī siltumnīca, kurā šogad ienākusies bagātīga tomātu raža. Saimniekošanā meitai daudz palīdzējis arī mātes padoms, jo viņai šī joma nav sveša. “Esam zemnieciņi,” smej meitene. Iluta vecuma ziņā ir otrā piecu bērnu ģimenē. Viņa atklāj, ka trijiem brāļiem tā “rušināšanās” īpaši nav pie sirds, bet vienīgā māsiņa ir pārāk maza, lai palīdzētu.
“Man zemes darbi ļoti patīk,” atzīst Iluta. “Atceros, man jau mazai bija pašai savs dārziņš, kurā auga burkāni, bietītes, un es to ravēju.” Vai arī savu profesiju jauniete domā saistīt ar lauksaimniecību? “Drīzāk jau nē, tā man būs vaļasprieks,” nopietni saka viņa un piebilst, ka vēl jau trīs vidusskolas gadi priekšā un domas var mainīties.
Kad ejam Ilutas kāpostu lauku lūkot, viņa saka: “Tāds prieks, kad ieeju laukā un skatos — lieli jau mani kāpostiņi!”.
