Aizkraukliete Sandija Auermane ir mūsdienīga jauniete, kura sapņo par ceļojumiem un interesantu darbu nākotnē, saistītu ar tūrismu.
Aizkraukliete Sandija Auermane ir mūsdienīga jauniete, kura sapņo par ceļojumiem un interesantu darbu nākotnē, saistītu ar tūrismu. Viņa augusi kristiešu ģimenē, kaut gan pati kristīta un iesvētīta tikai pagājušā gada Lieldienās.
Margaritas Celmiņas
teksts un foto
Atceras vectēva Bībeli
— Vai Auermaņu ģimenē kristieši ir jau vairākās paaudzēs?
— Jā, mans vectētiņš Arnis Auermanis daudzus gadus, pat padomju laikā, vadīja Jaunjelgavas luterāņu draudzi.
Es kopš bērnības atceros, ka viņam uz galda vienmēr bija Bībele, kuru viņš skaļi lasīja. Vectēvs deviņdesmit gadu vecumā nesen aizgāja mūžībā, viņš nodzīvoja bagātu, kristīga cilvēka cienīgu mūžu. Mēs atvadījāmies, lai atkal tiktos. Tēvam, kurš dzimis padomju laikā, ceļš uz ticību bija daudz sarežģītāks, bet tagad viņš cenšas atgūt nokavēto.
Man Dieva atklāsmes nebija, es to īpaši negaidīju, jo vienkārši zināju — Dievs ir.
Neaizmirstamā diena
— Ko jums nozīmē Lieldienas un citi kristiešu svētki?
— Jauki ir Ziemassvētki, kurus svin ģimenē, kad mēs priecājamies par Jēzus dzimšanu. Mēs bērnībā pulcējāmies pie vectēva, dziedājām Ziemassvētku dziesmas, un mūs apņēma neaizmirstamais Jēzus dzimšanas brīnums.
Lieldienās pagājušajā gadā mani kristīja un iesvētīja, tāpēc man tie kļuvuši par nozīmīgiem svētkiem dzīvē. Es savā baltajā, plānajā kleitā dziļā sniega pārpilnajā pasaulē kļuvu par baltu Dieva bērnu. Tā ir viena no skaistākajām dienām manā mūžā.
Konsultējas ar mācītāju
— Jūs esat svētdienas skolas skolotāja. Vai pieņemat Svētos Rakstus tādus, kādi tie ir? Jums nerodas šaubas par kādu notikumu vai pravietojumu?
— Ja es ko neizprotu, konsultējos ar mācītāju Ainaru Spriņģi. Domājot par Lieldienu notikumiem, kuros ir gan Kristus ciešanas, gan nodevība, gan augšāmcelšanās, allaž domāju par to, kā Kristus izdzīvoja cilvēka dzīvi. Ar visām cilvēka problēmām. Arī viņam tās bija. Tāpēc viņš, zinādams cilvēku un arī manas problēmas, var mani uzklausīt, saprast, palīdzēt rast risinājumu.
Cilvēks ir brīvs
— Vērojot, kā šodien cilvēki grēko, jums nešķiet, ka Kristus upuris bijis veltīgs?
— Daudzi viņa upuri nespēj novērtēt. Dievs cilvēku radījis brīvu, mēs varam izvēlēties — iet gaišo kristieša ceļu vai dzīvot grēkā. Tomēr arī vislielākajam grēciniekam var pienākt brīdis, kad viņam jāpaļaujas tikai uz visaugstākā žēlastību. Tad iespējams, ka Dievs uzklausa šī cilvēka varbūt vienīgo lūgšanu visā viņa dzīvē. Diemžēl daudzi vēlāk neapzinās, ka ir uzklausīti un uzskata, ka piepildījums gadījies nejauši.
Nedzīvot grēkā
— Cilvēki bieži vien Dieva nodomus neizprot. Daudzi uzskata, ka baznīcas baušļi ierobežo viņu dzīvi.
— Bet kā tad mēs dzīvotu, ja baušļu nebūtu? Nebūtu nekādu likumu, valdītu netaisnība, netikums un grēks. Cilvēki viens otru nogalinātu.
Jo vairāk būs cilvēku, kuri dzīvo pēc Dieva baušļiem, jo pasaule kļūs labāka. Mēs visi pasaulīgajā dzīvē ciešam, lai meklētu ceļu pie Dieva. Ja ar visu sirdi vēršamies pie Dieva, viņš mūs uzklausa, notiek brīnumi, jo viņš mūs mīl.
— Jauniešu kristiešu salīdzinoši ir daudz mazāk nekā neticīgo. Kā jūtaties viņu vidū?
— Jūtu, ka daudzi uz kristiešiem lūkojas ar neizpratni, viņi neizprot, kāpēc jāiet baznīcā. Bet kristiešu ir arvien vairāk, baznīca kļūst par mūsu otrajām mājam. Jauniešus tur vieno lūgšanas, mūzika un kopīgas intereses. Dievs ar varu nevienu pie sevis nevelk. Ja cilvēks to izvēlas, tad daudzas problēmas zūd pašas no sevis. Mēs jūtamies labi, priecājamies bez alkohola vai narkotikām, esam stipri sirdī un garā.
Uzklausa lūgšanas
— Vai Dievs jums ir palīdzējis par kaut ko izšķirties?
— Viņš man šo ceļu parāda, jo es uzticos viņam. Es lūdzu un tieku uzklausīta. Domāju, ka lūgšanai ir milzīgs spēks, arī ja vienā noteiktā laikā lūdzas visa tauta vai liela sabiedrības daļa. Domāju, ka Latvijas baznīcas padomju gados, kad ticība bija aizliegta, izturēja un saglabājās tikai tāpēc, ka kristieši par tām un draudzēm lūdza ne tikai Latvijā, bet daudzās pasaules valstīs. Baznīca un kristieši ir izdzīvojuši visbriesmīgākajās situācijās — karos, slimībās un dabas katastrofās. Tāpēc, ka ir ticējuši Dieva vārdiem.
Vēlas jaunu divriteni
— Ko Dievam lūdz jūsu mazie svētdienas skolas audzēkņi?
— Es mācu bērnus, sākot jau no četru gadu vecuma. Viņu lūgšanas sākumā ir materiāla rakstura — lai varētu iegādāties jaunu divriteni vai kādu rotaļlietu. Kad stāstu, ka jālūdz par vecāku un draugu veselību, tad viņi ar sajūsmu izdomā brīnišķīgas lūgšanas ne tikai par to, bet arī par laiku, mūsu skolu un draudzību.
Lai nav jākaunas
— Par ko jūs domāsiet Kristus augšāmcelšanās svētkos?
— Es labprāt gribētu, lai Lieldienu rīts uzaustu savādāks nekā citi. Lai cilvēki paskatītos uz sevi un dzīvi, izvērtētu to. Lai viņi spētu atzīt, ka nav par savu dzīvi jākaunas ne savā, ne citu, ne Dieva priekšā. Vai mēs to varam? Vai spējam skatīties viens otram acīs un teikt, ka nevienu minūti no dārgā mums atvēlētā laika neesam veltīgi šķieduši, ka esam mēģinājuši izvairīties no ļauniem darbiem, skarbiem vārdiem, skaudīgām domām? Ka esam visur savu roku pielikuši, kur tā bijusi nepieciešama un pret saviem mīļajiem izturamies ar iecietību un sapratni?
Priecē negaidīts smaids
— Tas it kā nav nekas sevišķs…
— Protams! Vai tas ir tik maz, ja spējam priecāties par dienu, ko nodzīvojam, ka varam kaut ar smaidu padarīt to skaistāku? Mēs katrs zinām, kā uz citiem iedarbojas dusmas un nosodījums, bet vai esam kādreiz pamēģinājuši, kā palīdz negaidīts smaids vai strīda vietā — atvainošanās? Katra diena jau tā ir sāpju pilna — ar kariem, slimībām, nelaimēm un nesaskaņām.
Gribam būt laimīgi un ceram, ka laime pati atnāks, bet paši taču tik daudz spējam darīt, lai tādi būtu.
— Ko Lieldienu rītā lūgsiet Dievam?
— Lai Lieldienu rītā mēs spētu apstāties, izvērtēt dzīvi un apzināties, ka vēl nav par vēlu kopā ar sauli savā sirdī ielaist siltumu, kopā ar narcisi izstarot prieku, kopā ar asnu zaļumu savai dzīvei piešķirt jaunu — augšāmcelšanās — jēgu.
***
Vārds, uzvārds: Sandija Auermane.
Dzimšanas laiks un vieta: 1980. gada 25. jūlijs, Aizkraukle.
Izglītība: studē Rēzeknes augstskolas Ekonomikas fakultātes Tūrisma un viesnīcu uzņēmējdarbības specialitātes
4. kursā.
Nodarbošanās: studente. Aizkraukles luterāņu Kristus Spēka draudzes baznīcā — svētdienas skolas skolotāja un draudzes jauniešu aktivitāšu organizētāja.
Ģimene: neprecējusies, ir brālis Arnis, kopā ar vecākiem dzīvo Aizkrauklē.
Horoskopa zīme: Lauva.
Vaļasprieks: grāmatu lasīšana, ceļošana.
