Šonedēļ 60 gadu jubileju svin Seces pamatskolas skolotāja Anna Titova. Viņas sapnis kopš bērnības bijis kļūt par skolotāju. Tas arī piepildīts, un Annas kundze sevi uzskata par laimīgu, jo, strādājot ar bērniem, gadus var neskaitīt.
Šonedēļ 60 gadu jubileju svin Seces pamatskolas skolotāja Anna Titova. Viņas sapnis kopš bērnības bijis kļūt par skolotāju. Tas arī piepildīts, un Annas kundze sevi uzskata par laimīgu, jo, strādājot ar bērniem, gadus var neskaitīt. Esot kopā ar jaunību, nav laika novecot — pārliecināta jubilāre.
Izvēlas pareizo profesiju
Skolotājas Annas Titovas bērnības puse ir Rikavas pagasts Rēzeknes rajonā. Pēc Viļānu vidusskolas beigšanas meitene sākusi mācīties neklātienē un reizē strādāt par skolotāju. Izvēlēties šo profesiju rosinājuši viņas skolotāji, un arī radu saimē bijuši vairāki pedagogi. Annas kundze kļuva par krievu valodas skolotāju, bet, lauku skolā strādājot, jāmāca arī latviešu valoda un jābūt klases audzinātājai.
Seces pamatskolā Anna Titova strādā kopš 1972. gada. Nu jau otro gadu pensijā, bet darbu turpina. Šopavasar viņai lielajā dzīvē jāizvada 9. klase.
Šajā mācību gadā skolotāja Titova strādā arī Vīgantes pamatskolā, viņai tur ļoti patīkot.
Annas Titovas audzēkņi, ar kuriem sarunājos, savu skolotāju raksturo kā dzīvespriecīgu, mierīgu un labsirdīgu humoru apveltītu sievieti. Viņa par jocīgiem brīžiem klases dzīvē, un tādi nereti gadās, kopā ar bērniem varot no sirds izsmieties, bet nopietnās situācijās atrast pareizo risinājumu.
Cilvēks veidojas bērnībā
Četrdesmit gadu strādājot par skolotāju, ne no gudrām grāmatām, bet no mūžā piedzīvotā radies savs vērtējums par cilvēkbērna rakstura veidošanos. Tas, ka mazā Anna pati gatavojusi burtnīcas un, “spēlējot skolu”, likusi brāļiem atzīmes, liecinājis, ka viņa būs skolotāja. Tā arī tagad, audzinot savus skolēnus, viņa jau jūt, kuram rūp zeme un vecāku saimniecība, kuram sirds alkst pēc pilsētas dzīves, kuram vēl negribas neko… Ar viņiem visvairāk darba.
Arī pašas mazbērni — pamatskolēni Irita un Armīns — neatšķiras no citiem bērniem. Iritai ļoti patīk sports, bet Armīnam — viss jaunais un neparastais. Vecmāmiņai tad nākas atbildēt uz daudziem jautājumiem. Mazbērniem arī māte ir skolotāja, tā ka viņiem padomdevēju netrūkst.
Patīk teātris un ceļošana
Annas kundzei gandrīz visus šos gadus skolā nācies vadīt teātra pulciņu, pat īpašos teātra kursos mācījusies. Bijis ļoti interesanti, savulaik bieži braukusi arī uz dažādām izrādēm Rīgā. Nu tam mazāk iespēju.
Skolotājas mūža aizraušanās ir dziedāšana. Viņa dziedājusi gan Jēkabpils, gan Aizkraukles skololotāju korī.
Sirdij tuva skolotājai Titovai ir arī ceļošana. Viņa ir bijusi vairākās zemēs, bet šajās Lieldienās piepildīsies viņas sapnis redzēt Austriju.
— Lielas materiālās vērtības dzīvē nav sakrātas, pat savas mājas nav. Tomēr mūs ar vīru iepriecina dēla ģimene, tas, ka varam strādāt un neslimojam.
Mani gandarī skolēnu apsveikumi svētkos, visvienkāršākais ziediņš sajūsmina vairāk nekā dārga dāvana, ja pasniedz no sirds, — atzīst jubilāre.
