Šogad nolēmu Lieldienas aizvadīt taupības garā. Kāpēc krāsot tik daudz olu un pēc tam tās ar varu ēst? Nemetīs taču ārā! Un pēc tam vēl jāmeklē zāles, jo kuņģis apstājies. Šogad izdomāju — katram pietiks pa vienai, bet es vairāk pievērsīšos citām Lieldienu aktivitātēm, piemēram, telpu izdaiļošanai ar dabas materiāliem. Šim nolūkam pa kluso “aizņēmos” no sētnieces slotu. Indriķis, to ieraudzījis, man jautāja, vai tiešām es protu lidot? Par šādu jautājumu viņš man vēl dārgi samaksās.
Slotā iesēju krāsainas lentītes, iekāru savas fotogrāfijas un šo dekoru pieliku pie Indriķa gultas. Lai arī svētkos jūt manu klātbūtni, jo viņš atteicās iet ar mani uz Lieldienu pasākumiem. Bet man to tik daudz paredzēts! Iešu uz divām baznīcām, uz diviem koncertiem un apmeklēšu Lieldienu jampadraci. Kur tad vēl citur gan sevi parādīsi, gan citus apskatīsi?
