Pirmo veiksmīgo automobili ar benzīna dzinēju 1885. gadā radīja Karls Benzs.
Pirmo veiksmīgo automobili ar benzīna dzinēju 1885. gadā radīja Karls Benzs. Taču sākumā šis jaunatklājums nebija nekas vairāk kā vienkārša motorizēta kariete, kura teikusi ardievas bērītim. Daudzi tolaik smīkņāja par šiem jocīgajiem pašgājējratiem, jo visiem taču bija skaidrs — neveiklās konstrukcijas autori nav pie pilna prāta.
Tomēr skeptiķi bija kļūdījušies, jo jaunie spēkrati ātri iekaroja sabiedrības atzinību, un visai drīz tie jau traucās pa visdažādākajiem sacīkšu ceļiem. Pirms 55 gadiem, kad dažviet automobilis jau bija kļuvis par nācijas mentalitātes iemiesojumu, atklāja vispopulārākās autosacensības pasaulē — Pirmās formulas sacīkstes.
Pirmās formulas dzimšana
Silverstonā 1950. gada 13. maijā britu karaliskā ģimene atklāja autosacīkstes, kurās noraudzījās 120 000 cilvēku. Tā bija Pirmās formulas dzimšanas diena. Tolaik neviens pat nenojauta, ka vēlāk šīs autosacīkstes notiks katru otro svētdienu visas sezonas garumā.
Džuzepe Farīna no “Alfa Romeo” komandas izcīnīja pirmo starta vietu un arī uzvaru pirmajās F—1 sacensībās, kurās piedalījās 21 pilots. Tikai nākamajā sacīkšu posmā Monako uz starta līnijas pirmo reizi nostājās leģendārā “Ferrari” komanda. Divās pirmajās sezonās F—1 trasēs dominēja “Alfa Romeo”, taču tad itāļi negaidīti paziņoja par aiziešanu no sacensībām. No tā brīža par absolūtu Pirmās formulas līderi kļuva cita itāļu komanda — “Ferrari”. Turpmākajos gados nereti vadošajā sešniekā iekļuva pat piecas šīs komandas ekipāžas. 1953. gada čempionātā triumfēja Alberto Askāri, tomēr šī sezona vairāk paliks atmiņā ar šausmīgu traģēdiju Buenosairesā. Sliktās skatītāju uzraudzības rezultātā notika nelaimes gadījums, un Farīnas spēkrats ietriecās skatītāju pūlī, nogalinādams desmit cilvēku.
Džentlmeņu sacensības
Vairāki fakti liecina, ka pirmajās F—1 autosacīkšu sezonās cilvēka faktoram bija daudz lielāka loma nekā šobrīd. Kad, piemēram, Farīnas automobilis sabojājās jau sacīkšu sākumā, viņš pārsēdās Boneto spēkratā un izcīnīja trešo vietu šajā braucienā. Savukārt Stērlinam Mosam kādu sacīkšu laikā beidzās degviela, taču komandas biedrs viņu nepameta nelaimē. Viņš ar savu automobili aizstūma Mosu līdz boksiem, kurš uzpildījies atgriezās trasē un uzvarēja! Bet slavenais Fanhio pirms kādām sacīkstēm vispār palika bez braucamā, taču viņam palīdzēja komandas biedrs, kurš arī reāli pretendēja uz čempiona nosaukumu. Aizdodot Fanhio savu automobili, viņš faktiski uzdāvināja viņam čempiona titulu.
Fanhio laikmets
Pēc divām itāļu pilota Askāri uzvarām 1954. gadā sākās Huana Manuela Fanhio laikmets. Slavenais argentīniešu autobraucējs četrus gadus pēc kārtas — pavisam piecas reizes — kļuva par Pirmās formulas čempionu. Šo rekordu tikai 2003. gadā pārspēja Mihaels Šūmahers. Taču uzvarēt argentīnietim nemaz nebija tik viegli, kā varētu likties. Uzvaras Huanam bija jāizcīna nemitīgā cīņā ar Sterlinu Mosu, jo anglis šajā pašā laikā kļuva par četrkārtēju vicečempionu. Fanhio sacīkšu trasēs veiksme vienmēr smaidīja, bet Mosam katrā sezonā nedaudz pietrūka, lai kaut reizi kļūtu par pasaules čempionu.
Briti dodas uzbrukumā
60. gados Pirmajā formulā dominēja briti, un par čempioniem kļuva Grems Hills, Džims Klārks, Džons Sērtizs, kā arī savu lielisko karjeru sāka Džekijs Stjuarts. Tolaik supermašīnas jau spēja sasniegt 300 km/h lielu ātrumu. Tas gan nereti bija arī kādas traģēdijas cēlonis. Pirmais sacensību laikā dzīvību zaudēja britu pilots Speisijs. Viņš izlidoja no trases, kad sacīkšu braucējam sejā ieskrēja putns. Nākamais neveiksminieks bija reālākais pretendents čempiona titulam — vācietis Volfgangs fon Trips. Viņa mašīna avarēja un ielidoja skatītājos 1961. gadā Monzas trasē, nogalinot 14 skatītāju.
Džons Sērtizs motosporta vēsturē ieņem īpašu vietu, jo ir vienīgais sportists, kuram izdevies kļūt par pasaules čempionu, braucot gan ar motociklu, gan automobili. Britu “Lielais Džons” savu vienīgo F—1 čempiona titulu izcīnīja 1964. gadā, kad ļoti sīvā cīņā uzvarēja savu tautieti Gremu Hillu.
Avārijā neticami izglābjas
Britu ekspansiju Pirmajā formulā 1966. gadā izdevās pārtraukt Džekam Brebhamam no Austrālijas. Šis autobraucējs izcīnīja trīs čempiona titulus, bet vēlāk izveidoja savu komandu, kura 60. gadu otrajā pusē vēl divas reizes kāpa uz uzvarētāju pjedestāla. Togad Spā trasē Beļģijā atkal notika traģēdija — jaunais un ļoti talantīgais britu braucējs Džekijs Stjuarts piedzīvoja šausminošu avāriju. Par laimi, viņam izdevās izkļūt no automobiļa tikai dažas sekundes pirms tā aizdegšanās. Stjuarta tērps bija izmircis degvielā, bet ugunsdrošie kombinezoni tolaik vēl nebija izgudroti. Tos sāka lietot tikai 70. gados. Autosporta fani varēja pateikties Dievam, ka viņš saudzēja skotu pilotu.
Savukārt nākamo sezonu laikā Stjuarts sagādāja saviem pielūdzējiem neaprakstāmus prieka mirkļus, izcīnot trīs pasaules čempiona titulus. Džekijam paveicās, bet citam britu braucējam liktenis nebija labvēlīgs. Divkārtējais pasaules čempions Džims Klārks aizgāja bojā 1968. gadā, kad plīsa viņa automobiļa riepa. Par “Lielā Džima” talantu liecina viņa rezultāti — Klārks piedalījās 72 “Lielās balvas” izcīņās un no tām uzvarēja 25! Lidojošā skotu čempiona karjera, tāpat kā viņa dzīve, aprāvās pusceļā.
Turpmāk vēl.
