Pērn visā Latvijā bijuši nedaudz vairāk nekā 50 gadījumi, kuros personas veikušas viltus zvanus par spridzekļiem dažādās ēkās.
Parasti tie ir iereibuši cilvēki, kā arī vienkārši “vieglprātīgas personas” bez skaidras motivācijas. Zvanītāji, izrādās, ir arī nepilngadīgas personas un cilvēki ar garīga rakstura saslimšanām, kas zvanu veikuši veselības problēmu dēļ. Policija piebilst, ka tikai retos gadījumos zvanus atkārtoti veic personas, kas jau reiz ir notvertas.
Ļaundaru notveršanai policija izmanto visdažādākās metodes, tostarp radošu metodi. Piemēram, kādā gadījumā likumsargi izmantojuši telefonā dzirdamos fona trokšņus, lai noteiktu zvanītāja vietu. Toreiz viltus zvanītājs bijis uz ielas, sabiedriskā transporta pieturā — turpat blakus ēkai, par kuru viņš bija informējis operatīvos dienestus par spridzekļa esamību tajā. Tāpat policisti notver zvanītājus, kas iedomājušies, ka SIM kartes neizmantošana vai izņemšana pēc zvana atļaus tiem palikt nesodītiem.
Krimināllikuma 231.1 pantā par apzināti nepatiesu paziņojumu par sprāgstošas, indīgas, radioaktīvas vai bakterioloģiskas vielas vai materiālu vai spridzināmās ietaises ievietošanu vai novietošanu paredzētais sods ir īslaicīga brīvības atņemšana, piespiedu darbs vai naudas sods.
