Jaunjelgavas novada dome Seces pagasta pārvaldē pirmo reizi aicināja novada zemniekus un mednieku kolektīvus tikties ar novada vadību un administrāciju. Divi būtiskākie pārrunātie jautājumi — ko darīt, lai sējumi neciestu no mežazvēriem, un pašvaldības pārvaldībā esošās zemes turpmākā izmantošana.
Tikšanās mērķis bija gan viedokļu apmaiņa par sadarbību starp novada domi un lielākajiem nodokļu maksātājiem — novada zemniekiem, gan informēt zemniekus par atbalsta iespējām no ES fondiem un citiem iespējamajiem finansējuma veidiem.
Lai arī pirms sanāksmes Seces pagasta pārvaldes vadītājs piesardzīgi lēsa, ka uz pirmo šādu tikšanos apmeklējums varētu būt neliels, tai sākoties, mazajā pagastmājas sanāksmju zālē brīvas vietas nebija. Pēc Jaunjelgavas novada domes attīstības un projektu nodaļas vadītājas Gundegas Vēveres un lauku attīstības konsultantes Dinas Aļeiņikovas sniegtās informācijas diskusijas un jautājumi sanākušajiem neradās. Toties Valsts meža dienesta Jaunjelgavas nodaļas vecākajam mežzinim Andrim Golovackim nācās izturēt jautājumu un pārmetumu krustuguni no zemniekiem un medniekiem. Zemkopji skaļi aizstāvēja tiesības audzēt labību un būt pasargātiem no mežazvēru postījumiem. Tas joprojām ir aktuāls jautājums vairākos pagastos, un, kā aizrādīja vairāki lauksaimnieki, pārāk liela uzmanība pievērsta mežacūkām, bet nepelnīti pasargāti ir staltbrieži, kuri nodara ne mazāku ļaunumu. Sanāksmē, protams, vienā mirklī neatrisināja šos jautājumus, bet vienojās kopā ar novada domi nosūtīt vēstuli Valsts meža dienestam un lūgt noteikt diferencētu medījamo dzīvnieku skaitu atkarībā no reālās situācijas, nevis pēc vispārīgiem noteikumiem.
Tikpat “karsts”, bet noteikti vēl būtiskāks par medībām bija jautājums par pašvaldībai piederošās zemes nomas līgumu slēgšanas vai pagarināšanas kārtību. Kā teica novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks, iedzīvotāji izrāda arvien lielāku interesi par novada teritorijā esošajām aizaugušajām platībām. Ar kādiem noteikumiem tās nodot lietošanā, cik gadiem slēgt līgumu? Zemnieku viedokļi krasi atšķīrās — no galējībām “ja nevar zemi nopirkt, tad citādi tā nav vajadzīga” līdz “atkarībā no ieguldītā darba zemes sakopšanā izvērtēt arī nomas laika ilgumu”.
Lai arī šajā tikšanās reizē neparakstīja nevienu oficiālu dokumentu, lai arī līdz galam “neizslīpēja” vienīgo pareizo lēmumu, bija prieks, ka vietējie zemnieki patiesi ir ieinteresēti problēmas risināt kopīgi. ◆
