Aprīlī aprit desmit gadu, kopš stājies spēkā atjaunotais Zemesgrāmatu likums. Par šajā laikā paveikto zemesgrāmatu nodaļās Latvijas tiesnešu konferencē, kura notika Rīgā, stāstīja Aizkraukles zemesgrāmatu nodaļas priekšniece Inga Zālīte.
Aprīlī aprit desmit gadu, kopš stājies spēkā atjaunotais Zemesgrāmatu likums. Par šajā laikā paveikto zemesgrāmatu nodaļās Latvijas tiesnešu konferencē, kura notika Rīgā, stāstīja Aizkraukles zemesgrāmatu nodaļas priekšniece Inga Zālīte. Viņa darbojas arī tiesnešu disciplinārkolēģijā.
Sāk divatā
Aizkraukles zemesgrāmatu nodaļas priekšniece zemesgrāmatu tiesnese Inga Zālīte šajā nozarē strādā desmit gadu.
Inga Zālīte atceras:
— Mūsu pirmā darba diena bija 1993. gada 21. jūnijā. Bijām tikai divas darbinieces — es un konsultante. Tā pirmos trīs gadus divatā arī strādājām. Tobrīd īpašumu privatizācija un darījumi ar nekustamo īpašumu vēl notika ļoti lēni, darba nebija pārāk daudz. 1993. gadā zemesgrāmatā ierakstījām 15 īpašumu, taču nākamajā gadā jau vairāk par 500.
Tā kā visus dokumentus rakstījām ar roku un privatizācija izvērsās, darba kļuva arvien vairāk. Tā ir vēsture, kuru interesanti atcerēties. Toreiz uz baltām papīra lapām spiedām lielus zīmogus, kuru ailēs ar roku veicām visus ierakstus. Pirmos datorus saņēmām 1995. gadā, taču sākumā tos izmantojām vienkārši kā rakstāmmašīnas, jo speciālu datorprogrammu zemesgrāmatu dokumentu izpildīšanai nebija.
Jaunas telpas un vairāk darbinieku
— Paplašināšanos piedzīvojām 1996. gadā, kad pārcēlāmies uz plašākām un ērtākām telpām “Krājbankas” Aizkraukles nodaļas ēkā, varējām pieņemt vairāk darbinieku. Strādāja divi tiesneši, divi tiesnešu palīgi un divi konsultanti. Tagad gan tiesnese esmu tikai viena, otra vieta ir vakanta. Taču nejūtam īpašu vajadzību, jo šobrīd ar darbu lieliski tiekam galā.
Būtiskākais sasniegums zemesgrāmatu desmit gadu darbības laikā ir zemesgrāmatu lēmumu pieņemšanas un dokumentu izsniegšanas procesa pilnīga datorizācija. Lai to realizētu, ieguldīts milzīgs darbs, jo datorā bija jāievada visi dati, kuri arhīvā glabājas kopš 1993. gada. Strādājām vakaros un brīvdienās. Taču tagad zemesgrāmatu akti un apliecības ir vienkāršas, visiem saprotamas un labi pārskatāmas, arī glīti noformētas. Ikviens zemesgrāmatu lēmums uzreiz nonāk centralizētajā datubāzē, un to var izmantot katrs lietotājs.
Šobrīd Latvijā ir ap 900 datorizētās zemesgrāmatas lietotāju, kuri par tās izmantošanu noslēguši līgumu ar Tieslietu ministriju. Tās lielākoties ir pašvaldības, kredītiestādes, zvērināti notāri un advokāti, nekustamā īpašuma tirdzniecības firmas, tiesas.
Elektroniski apmainās datiem
Arī zemesgrāmatu nodaļas šogad plāno datu apmaiņu ar Valsts zemes dienestu un Uzņēmumu reģistru. Tas atvieglos darbu zemesgrāmatu tiesnešiem, un būs ērtāk arī klientiem. Piemēram, zemesgrāmatu nodaļā varēs ieskatīties Valsts zemes dienesta datubāzē par nekustamā īpašuma vērtību, un klientam izziņu par to nevajadzēs pievienot nostiprinājuma lūgumam. Ne vienmēr pēc iesniegtajiem datiem iespējams konstatēt cilvēka pilsonību, to atvieglo Iedzīvotāju reģistra datubāze, kurā iespējams ieskatīties jau šobrīd.
Zemesgrāmatu nodaļās visā Latvijā ieviests arī vienots darba laiks, apmeklētājus pieņem no pirmdienas līdz ceturtdienai no pulksten 9 līdz 17 (pusdienas pārtraukums no 12 līdz 13). Šajās dienās dokumentus gan pieņem, gan izsniedz, bet piektdienās — tikai izsniedz.
Dusmas izgāž pēdējā iestādē
Inga Zālīte atzīst, ka cilvēkiem izveidojies negatīvs priekšstats par zemesgrāmatu nodaļas darbu. Īpašuma ierakstīšanai zemesgrāmatā vajag daudz un dažādu dokumentu, kuru sagādāšanai jātērē laiks un arī nauda. Zemesgrāmatu nodaļa ir pēdējā iestāde, kurā cilvēks ierodas pēc bankas, notāra vai vēl kādas iestādes apmeklējuma. Ja vēl te papildus prasa kādu dokumentu, cilvēki kļūst nikni. Diemžēl tā tas ir. Zemesgrāmatu nodaļa spiesta nodarboties ne tikai ar dokumentu tiesisku izvērtēšanu un tiesību nostiprināšanu, bet arī nodokļu iekasēšanu un to samaksas kontrolēšanu.
Cīnās par klientu ērtībām
Par to un daudzām citām aktuālām lietām Zālītes kundze nesen runāja arī Latvijas tiesnešu konferencē. Viņa uzsver: “Ieviešot izmaiņas likumdošanā, kas skar zemesgrāmatu nodaļu darbu, būtu vēlams par to diskutēt ar pašiem šī darba izpildītājiem. Piemēram, pēc zemesgrāmatu tiesnešu iniciatīvas panākts, lai notārs, kurš tagad kārto mantojuma lietas, norādītu, vai mantojuma saņēmējs dzīvojis kopā ar tā atstājēju. No tā atkarīgs valsts nodevas lielums, ko iekasē nevis notārs, bet zemesgrāmatu nodaļas darbinieki. Ja šādu ziņu nebūtu, cilvēkam būtu jāmeklē kārtējā izziņa, kas to pierāda.”
Pirmie dzīvokļu privatizācijā
Šobrīd Latvijā ir 28 apgabaltiesu zemesgrāmatu nodaļas, kurās strādā 63 tiesneši. Pirmajā darbības gadā zemesgrāmatā ierakstīti 340, bet 2002. gadā — 89489 nekustamie īpašumi. Tie ir dati par zemesgrāmatā sākotnēji ierakstītajiem īpašumiem, kas ir tikai viens no darba virzieniem. Arvien vairāk zemesgrāmatā nostiprina hipotēkas, īpašnieku maiņu, nomu un servitūtu.
Aizkraukles rajonā pirmajā zemesgrāmatu nodaļas darbības gadā nostiprināja vienu nomas, divus pirkuma līgumus un 15 īpašuma tiesību atjaunošanas lietas. Nākamajos gados zemesgrāmatā ierakstīto īpašumu skaits strauji pieauga. 1996. gadā zemesgrāmatā sāka ierakstīt privatizētos dzīvokļus. Aizkraukles rajons bija viens no pirmajiem, kur sākās šis process. Šobrīd zemesgrāmatā ierakstīts apmēram 90 procentu no Aizkrauklē privatizētajiem dzīvokļiem.
2002. gadā zemesgrāmatu tiesnese pieņēmusi 3980 lēmumu par dažādiem darījumiem, 9 procenti no tiem bijuši par zemes pirkšanu, tikai 1 procents par privatizāciju, 17 procentu — pirkuma līgumu. Pēdējos divos gados pieaug līgumu skaits, kas noslēgti par laulāto mantiskajām attiecībām. Šogad Aizkraukles nodaļā nostiprināti 25 šāda veida
līgumi.
Fakts.
Pašreiz Latvijā darbojas 28 apgabaltiesu zemesgrāmatu nodaļas, un tajās strādā 63 tiesneši. Pirmajā zemesgrāmatu darbības gadā ierakstīti tikai 340, bet 2002. gadā — 89489 nekustamie īpašumi. 2003. gada sākumā kopējais zemesgrāmatā ierakstīto īpašumu skaits sasniedzis 673 tūkstošus.
Datorizēto zemesgrāmatu šobrīd izmanto 900 lietotāju. Aktīvākie intreneta datubāzes izmantotāji ir bankas, notāri, advokāti, tiesas un pašvaldības. 2003. gadā internetā var apskatīt jau 11,5 tūkstošus zemesgrāmatu nodalījumu.
