Ieroča ekspluatācijas laikā tā daļas pakļautas ne tikai atmosfēras un ārējai mehāniskai iedarbībai, šāviena laikā uz ieroci iedarbojas liels spiediens un temperatūra.
Ieroča ekspluatācijas laikā tā daļas pakļautas ne tikai atmosfēras un ārējai mehāniskai iedarbībai, šāviena laikā uz ieroci iedarbojas liels spiediens un temperatūra. Tāpēc svarīga ieroča regulāra kopšana.
Šāviena radītie sadegšanas produkti iespiežas metāla porās, rada skābu vidi, kas labi uzsūc gaisa mitrumu, un metāls sāk rūsēt. Savlaicīgi neiztīrītos un nesaeļļotos stobros rūsa bojā iekšējo virsmu un pasliktina gan ballistiskos parametrus, gan trāpījumu precizitāti. Stobri ar hromētu iekšpusi ir krietni noturīgāki pret koroziju, taču nebūt ne pilnībā pasargāti no tās.
Stobru tīrīšanu var iedalīt trijos posmos — sārņu un rūsas šķīdināšana, tīrīšana un stobra konservēšana. Iespējami divi ieroču tīrīšanas varianti. Pirmajā lieto tīrīšanai un iesmērēšanai paredzētās universālās eļļas, otrajā tīrīšana sadalīta pa operācijām un lieto katram procesam īpaši piemērotu eļļu. Otrais variants ir pamatīgāks, attiecīgi arī prasa daudz vairāk darba.
Pirmajā tīrīšanas posmā jālieto šķidra eļļa, kuras sastāvā ir petroleja vai kāds šķīdinātājs. Sarūsējušu stobru ar šādu eļļu vairākkārtīgi iesmērē, vēl labāk — iepriekš aizkorķētu stobru piepildīt ar eļļu un atstāt atmiekšķēties. Šādi rīkojas arī, ja lieto speciālu krāsaino metālu šķīdinātāju, ar kuru noņem misiņa, kapara un svina nosēdumus no stobra iekšējām virsmām.
Otrajā tīrīšanas posmā atmiekšķētos sārņus notīra ar saru birstīti vai slauķa kāta uzgali, kam uztīta kokvilnas drāniņa vai speciāla sintētiska materiāla salvete. Stipri piesārņotu vai sarūsējušu stobru ieteicams tīrīt ar misiņa stieplīšu birstīti vai ar slauķa lupatiņu, kam uztīta metāla vates kārtiņa. Šādi slauķi lieliski noņem rūsu un piedegumus. Pēc šādas mehāniskas izrīvēšanas sārņu iztīrīšanai vislabāk lietot speciālas filca ripiņas vai tīru kokvilnas drānu. Stobrs jātīra tik ilgi, kamēr uz lupatiņas vairs nav ne mazāko traipu pēdu. Beidzot tīrīšanu, stobrs jāizslauka sauss.
Nākamais posms — stobra iekonservēšana. Tā būtība — stobra pārklāšana ar biezas eļļas vai vazelīna kārtu, kas pasargā metālu no atmosfēras kaitīgās iedarbības. Eļļa var notecēt vienā stobra galā, tāpēc ieteicams lietot biezas konsistences smērvielas, piemēram, ieroču vazelīnu, “Litolu” vai citas. Šīs smērvielas iesmērē stobrā ar mīkstu saru birstīti.
Arī lietojot universālas eļļas, var gūt labus rezultātus. Piemēram, universālās ieroču eļļas “Ballistol” iedarbība ir ļoti komplicēta. Šī eļļa lieliski iesūcas vissīkākajās porās un sadala metāla sārņus un rūsas daļiņas. Vēlāk, izgarojot eļļas gaisīgajai frakcijai, uz metāla virsmas paliek tās biezā daļa, kas lieliski pārklāj un pasargā metāla virsmu no korozijas.
Biezi iesmērēts stobrs pirms medībām jāiztīra. Šaujot ar iesmērētu stobru, iespējams trāpīt citur, nekā domāts. Īpaši tas jūtams, šaujot no vītņstobra lielā distancē.
