Lielie skolas telpu un apkārtnes labiekārtošanas darbi paveikti, pirms vēl tehniskie darbinieki devās atvaļinājumā. Šonedēļ lielākā daļa darbinieku atgriežas no atpūtas, un mēs kopīgiem spēkiem pielabojam dažas nepilnības klašu telpās, gaiteņos, skolas ārpusē. Kaut kur sienā jāaizdara kāds caurums, jānokrāso.
Nopietnāku darbu, piemēram, kāpņutelpas remontu, saviem spēkiem nevaram veikt. Nepieciešamas sastatnes, jo griesti ir ļoti augsti. Jāslēdz līgums ar kādu individuālā darba veicēju, bet tam vajadzīga nauda, kuras pagaidām nav. Pildot higiēnas prasības, virtuves strādniekiem modernizējām dušas telpas, tajās ielikta duškabīne. Neliels remonts veikts arī ēdnīcas vadītājas un atpūtas telpā. Iepriekšējos gados atkarībā no līdzekļiem katru vasaru remontējām divas trīs klases. Visās nomainīta grīda, soliem uzliktas jaunas virsmas. Visās klasēs ir jaunas tāfeles. Pašlaik lielākais darbs — skolas ģenerāltīrīšana pirms jaunā mācību gada.
Laiks vajadzīgs arī, lai sagatavotu tehniku — divus skolas autobusus. Pārsvarā izmantojam veco lielo mersedesu, bet arī salīdzinoši jaunajam oranžajam autobusam vainas rodas nemitīgi. Laikam kāds “pagrīdes” mersedess, jo neilgā laikā tam nomainīts dzinējs.
Manuprāt, nepareizs ir noteikums, ka darbu veikšanas konkursos, piemēram, skolas fasādes remontam, jāizvēlas lētākais piedāvājums. Tāpēc pirms aptuveni pieciem gadiem remontētā fasāde šogad uz skolas 135 gadu jubilejas pasākumu daudzviet jau ir nodrupusi. Nav pat, no kā prasīt atbildību, jo firma, kas tolaik veica darbus, sen likvidēta. Līdzīga situācija ar fasādes puses kāpņu remontu. Tāpēc pareizāk būtu izvēlēties uzticamus darba veicējus, nevis vislētākos, jo, pārtaisot slikti padarītu darbu, izmaksas ir dubultīgas.
Nav tā, ka bojājumi rastos paši no sevis. Katru gadu, paplašinoties demokrātijai, pieaug arī demokrātiska attieksme pret inventāra bojātājiem. Līdzīgi kā ar lieliem vīriem, piemēram, deputātu Kabanovu, kuram pagājušajā nedēļā piemēroja demokrātisku sodu — brīdinājumu. Par nacionālo vērtību, Dziesmu svētku, izsmiešanu tādu cilvēku vajadzētu padzīt no Saeimas. Ar viņu auklējas, lai arī pirms tam bijuši pārkāpumi, viens no tiem — valsts valodas nezināšana. Kaut kā var pieciest kara veterānu uzvedību 9. maijā, kad viņi piedzeras un sarunā muļķības. Tikai šādu vai līdzīgu sižetu rādīšana televīzijā neko labu nedod, jo vēl vairāk satracina tautu.
Kamēr laika apstākļi labi, jāsteidz nokult labību. Kooperatīvās sabiedrības “Sprīdītis”, kuras priekšsēdētājs es esmu, mehanizatori pagājušā nedēļā, neraugoties uz īpaši karsto laiku, sakoda zobus un strādāja, kā ierasts. Darbasparu gan ietekmē salīdzinoši ar pagājušo sezonu ļoti zemā graudu cena. Arī pirms gada tā nebija īpaši augsta — 120 latu par tonnu, šogad vien 70. Ar ziemājiem esam tikuši galā un šonedēļ ķersimies pie vasarājiem.
Visu pagājušo nedēļu pārspīlēti bieži un daudz runāja par Imantas hakeri Čalovski un viņa izdošanu ASV vai atstāšanu un tiesāšanu Latvijā. Cik puisis ir vainīgs vai nē, grūti pateikt, bet par amerikāņiem ir savs viedoklis — paši vienmēr un visur “taisa ziepes”, bet nekad un nekur nav vainīgi. Čalovska vaina vēl jāpierāda tiesā, un, iespējams, viņš ir tikai “malējais”, kuru “pameta zem tanka”, bet īstie noziedznieki tā arī paliks neatklāti. Šo lietu saistu ar Neo jeb Ilmāra Poikāna lietu ar VID dokumentu — amatpersonu ienākumu — publiskošanu. Arī pret viņu sāka tiesvedību, lai gan — kas tur slikts, ka uzzinājām, cik kuram lieli ienākumi? Tāpat jau tauta zina labi ja vienu procentu no visa tā, kas notiek patiesībā.
Lai gan garām Secei tagad ved asfaltēts ceļš, katru gadu svētceļnieku, kuri augustā dodas uz Aglonu, kļūst arvien mazāk. Pirms gadiem desmit, kad ceļš bija akmeņains un putekļains, grupas nāca bieži. Apstājās pie Seces baznīcas, nereti tur arī nakšņoja. Šogad neesmu redzējis nevienu svētceļnieku. Arī televīzijā par to runā maz, un vienu brīdi jau domāju, ka esmu kaut ko sajaucis, ka īstais svētceļojuma laiks ir nokavēts.
Satrieca pirmdienas rīta sižets televīzijā. Vai pensionāre dotos uz ārzemēm pelnīt sev iztiku, ja Latvijā, kā stāsta premjers un ministri, būtu vērojama strauja ekonomikas izaugsme? Valdības darbs ir tik tālu no realitātes, ka dažas savas pamatfunkcijas tā veic, bet reālu darbu nav.
Laukos brīvdienu nav. Sestdien strādājām, naktī uz svētdienu lija, tāpēc nākamajā dienā apdarīju mājas darbus, nopļāvu zāli. Karstā laika dēļ tā neaug vairs tik ātri. Ar ģimeni gribējām doties mazā ekskursijā uz Aglonu, bet arī tam traucēja lietus.
