Līdzko Latvijā kādā ekonomikas nozarē izpaužas stabilitāte, tā jāspicē ausis, jo drīz vien seko kārtējie nemieri, milžu kari. Šajā gadījumā pirmā un lielākā mobilo sakaru operatora “Latvijas mobilais telefons” (LMT) un tikpat liela spēlētāja — televīzijas, interneta un fiksēto telefonsakaru nodrošinātāja “Lattelecom” — vēlme apvienoties.
Pareizāk sakot, viens, kam nedaudz pietrūkst, lai būtu pati pilnība, vēlas nopirkt to, kā viņam nav vai kā radīšanai būtu jāiegulda milzu līdzekļi. Ja “Lattelecom” īstenotu savu vēlmi, tad tā rīcībā nonāktu stabils un moderns bezvadu sakaru tīkls. Izveidotos viens uzņēmums, kas kontrolētu vai visu sakaru tīklu Latvijā.
Tā gan ir tikai viena šī darījuma puse. Otra, skumjāka, ir paredzamā abu šo uzņēmumu apvienošana un vēlāk pārdošana vienam no lielākajiem abu uzņēmumu pašreizējiem akcionāriem — zviedru — somu firmai “Telia Sonera”. Tā teikt, — nepietiek, ka mūsu nauda ir zviedru bankās, būs zviedru sakari un televīzija.
Patlaban nedaudz vairāk par pusi “Lattelecom” akciju pieder Latvijas valstij, bet valsts tās pārstāvja ekonomikas ministra Daniela Pavļuta personā par katru cenu vēlas tuvāko mēnešu laikā veikt acīmredzot ļoti izdevīgo darījumu, sākumā uzņēmumus apvienojot vienā. Gluži pretēju viedokli pauž LMT prezidents Juris Binde, kurš nealkst šāda darījuma. Šajā kompānijā valsts pārvalda vien 5% tās akciju, bet zviedri — 49%. Kā redzams, pietiktu pat ar šīm nieka piecām akcijām, lai LMT būtu zviedru rokās.
Ja tā tiešām notiks, ka labi pelnoši uzņēmumi Latvijā būs pilnībā atdoti ārzemniekiem, tad te saskatāma līdzība ar Latvijas cukurfabrikām. Tās žigli slēdza, par ko saņēma lielu naudu, bet likvidēja ilgtspējīgu lauksaimniecības nozari. Arī šoreiz, pārdodot abu uzņēmumu valstij piederošās akcijas, vienreizējais ieguvums būs milzīgs, bet zaudēta tiks vairāku simtu miljonu peļņa ik gadu.
Arī šajā reizē atkal uzsver kaimiņu pieredzi, jo, lūk, lietuvieši un igauņi šādu megauzņēmumu jau esot izveidojuši, un tur problēmu neesot. Tas gan drīzāk norāda uz mūsu valstsvīru spriest nespēju un sava viedokļa neesamību.
Par apvienošanos vēl lemšot Konkurences padome, lai gan pat bērnam skaidrs, ka tas, kam pieder viss, ir kungs un ķēniņš un viņam jāklausa. Monopolists nenoliedzami radīs pamatu telesakaru un citu pakalpojumu tarifu pieaugumam. Pēdējā laikā bijām pārāk pieraduši neskaitīt sarunu minūtes un priecāties par lēto internetu.
