Ja nelegālā degviela tiktu piedāvāta par zemāku cenu, to iegādātos divas trešdaļas aptaujāto autovadītāju Latvijā un Lietuvā, savukārt Igaunijā — mazāk nekā viena trešdaļa autovadītāju — liecina pētījumu kompānijas “GfK” un LETA biznesa portāla Nozare.lv pētījums.
“Satraucošā ziņa, kura pārsteidza, ir tā, ka autovadītāji ļoti pozitīvi raugās uz nelegālo degvielas tirgu,” prezentējot pētījuma rezultātus aģentūras LETA sadarbības partneriem rīkotā diskusijā par degvielas nozari, uzsvēra “GfK” klientu servisa vadītāja Māra Tauriņa.
Piemēram, Latvijā 41% respondentu pilnīgi bez jebkādām bažām apgalvo: ja būtu iespējams iegādāties lētāku nelegālo degvielu, tad viņi, aci nepamirkšķinot, tā arī darītu. “Attieksme pret noziedzīgu darījumu ir pozitīva, un tas nozīmē, ka viena daļa tiešām tā arī rīkojas,” norādīja eksperte.
Pētījumā arī noskaidrots, ka lietuvieši un latvieši daudz biežāk nekā Igaunijā dzīvojošie zina, kur iespējams iegādāties nelegālo degvielu. Ja gribētu iegādāties nelegālo degvielu, 47% respondentu Latvijā zinātu, ar ko sazināties, lai to pasūtītu. Lietuvā šāda informācija ir 55%, bet Igaunijā — tikai 21%.
Attieksme pret nelegālo degvielu esot saistīta acīmredzot ar reālām iespējām to iegādāties. Savukārt Igaunijas atšķirīgais vērtējums esot skaidrojams ar igauņu lielāku koncentrēšanos biznesa legālajā pusē.
Tikmēr vidēji puse Baltijas autovadītāju kaut reizi ir saskārušies ar nekvalitatīvu degvielu. Tas gan nav tieši saistīts ar nelegālās degvielas iegādi — secinājuši pētījuma autori.
Apmēram trešdaļai Baltijas autovadītāju ir svarīgi zināt, no kurienes ir degviela, ko viņi iegādājas, tāpat nedaudz vairāk kā trešdaļa, pazeminoties gaisa temperatūrai, pievērš pastiprinātu uzmanību degvielas kvalitātei un iegādājas to pie uzticamākajiem degvielas pārdevējiem.
Uzticība degvielas nozarei visā Baltijā vērtējama kā laba, nedaudz augstāka tā ir Lietuvā un Igaunijā, sasniedzot 4,5 punktus no maksimālajiem septiņiem, kamēr Latvijā tā iegūst 4,2 punktus.
