Lasītāja Inese nolēmusi kristīties un iesvētīties, taču viņai radušās domstarpības ar draugu.
Lasītāja Inese nolēmusi kristīties un iesvētīties, taču viņai radušās domstarpības ar draugu.
— Nesen mēs ar draugu diskutējām: es vēlos luterāņu baznīcā kristīties un iesvētīties, bet viņš man saka: “Kā tu varēsi uzticēties savam mācītājam, ja zini, ka viņš neievēro celibātu un ir tāds pats kā pārējie?”. Es draugam iebildu, ka tad jau man jākļūst katolietei, bet es šo ticību uzskatu par sev svešāku. Manuprāt, mācītājs vispirms ir cilvēks un tikai tad Dieva un cilvēka starpnieks. Savukārt draugs man saka: “Tad jau ikviens var būt mācītājs. Kā tu viņam vari uzticēties, kad iedomājies viņa seksa lietas?”. Es viņam atbildēju: ” Es par to nekad neesmu domājusi, un tas mani absolūti neinteresē.”
Man būtu interesanti uzzināt kāda luterāņu mācītāja viedokli par mūsu sarunu.
Vēstuli komentē Skrīveru un Kokneses draudzes mācītājs Valdis Baltruks: — Manuprāt, Ineses draugam ir psiholoģiska rakstura problēmas, ja viņam nepieciešama tāda urķēšanās. Inese pareizi uzskata, ka mācītājs nav nekāda pārdabiska būtne, bet parasts cilvēks. Taču tad, kad mācītājs uzvelk talāru un veic kristīšanas vai iesvētīšanas ceremoniju, tā notiek caur Jēzu Kristu. Šo procedūru nevar veikt kurš katrs, bet tikai tie cilvēki, kuri ordinēti par mācītājiem.
Nezinu, kāpēc tik ļoti būtu jādomā par mācītāja privāto dzīvi — vai tad, skatoties teātra izrādi, mēs domājam, ar ko ir pārgulējis viens vai otrs aktieris?
