Ziemassvētki ir arī labu vārdu teikšanas un saņemšanas laiks, apsveikuma kartīšu sūtīšana radiem, draugiem un paziņām. Taču, attīstoties modernajām tehnoloģijām, šī tradīcija ir nepelnīti aizmirsta.
Pirmā Ziemassvētku kartīte esot nodrukāta 1843. gadā, kad aizsāka tradīciju, kas dzīva vēl šodien. Parasti pirms Ziemassvētkiem un gadumijas nosūtīto vēstuļu un pastkaršu skaits dubultojas. Aptaujājot vairākus pasta nodaļu darbiniekus, “Staburags” uzzināja, ka šogad sūtījumu dažviet ir tikpat cik pērn, bet citviet to daudzums mazinājies. Arī redakcijā saņemto kartīšu kaudzīte krietni sarukusi. Saņemam lielākoties elektroniskus sveicienus. Tomēr ir iestādes, kuras bērnu zīmētas pastkartes iegādājas un nosūta, lai palīdzētu, piemēram, SOS bērnu ciematiem.
Iespējams, tas ekonomiskās situācijas dēļ. Taču iemesls varētu būt arī izmaiņas iedzīvotāju tradīcijās un paradumos, nevis kartītes vai vēstules cenā. Modernās tehnoloģijas cilvēkus padarījušas slinkākus. Tagad, kad ir mobilie telefoni, datori un piekļuve internetam, ar pildspalvu rakstītās kartītes aizstāj elektroniskais pasts, portāls draugiem.lv vai īsziņa telefonā.
Manā ģimenē radiem un draugiem ierasts sūtīt pašu rakstītas apsveikuma kartītes, tas tomēr ir sirsnīgi un personiski. Azartiski meklējot un rakstot dzejoļus, līmējot pastmarkas, šajā pirmssvētku rosīšanās brīdī izjūti īsto svētku prieku.
Kartītes gluži kā vēstules var glabāt gadiem ilgi, un tajās mīt kas vairāk par burtiem — sveicieni, šķiet, glabā rakstītāja roku un sirds siltumu. Turklāt pirms svētkiem gandrīz katrs bērnišķīgā ziņkārē ieskatās pastkastītē, gaidot, kad “pasta balodītis” tajā iemetīs aploksni. Tas ir brīdis, kas saziņu starp cilvēkiem padara skaistāku un ikvienam liek justies īpašam.
