Domāju, ka jau tagad, spiningošanas sezonas sākumā, visās iespējamās laivu bāzēs visi peldlīdzekļi sen jau ir rezervēti. Tiem, kuri tikai tagad atjēgušies, lai ar steigu kaut kur sameklētu kādu brīvu laiviņu, nāksies vismaz nedēļu padarboties no krasta. Līdz ar to upēs, ezeros un karpu dīķos būs makšķernieku izretojums, jo tagad ir tas brīdis, kad upēs ķeramas raudas, vimbas, sapali un brekši.
Nesen biju iegriezies aplūkot kādu pazīstamu karpu dīķi un neatradu krastmalā vietu, kur ābolam nokrist. Redz kā — man iešāvās prātā smaidoša doma. Vēl pirms gadiem piecpadsmit šajā laikā es viens pats šeit sēdēju kā ķeizars uz poda un vilku karpas. Rakstīju vēl vecajam portālam zive.lv, ka jau ņem karpas. Daudzi zviedza kā kutināti, bet tagad izrādās, ka es jau ierodos pēdējais.
Mammas laižam
atpakaļ
Atgriežamies pie spiningošanas. Starp citu, ieilgušā pavasara dēļ, kad gaisa temperatūra ne par ko negribēja ‘‘plusoties”, aizkavējās arī līdaku nārsts. Nemaz nebrīnīšos, ja maijā vēl ķersies līdaku mammas ar ārā līstošu ikru lietiem. Ja nu tomēr kādam vēl sirdsapziņa ir, tad līdakas ar piebriedušiem punčiem varbūt tomēr laižam atpakaļ. Viņas dos miljoniem pēcnācēju, no kuriem jau tāpat izdzīvo labi ja 10%. No tā visa vēl daļa tiek cilts māsu un brāļu kanibāliski apēsta, bet daļu atlasa maliķi vai gaļenieki. Līdz ar to no atlikušajiem procentiem paliek labi ja procents. Tāda tā matemātika ir.
Ezeros līdakas sākuma posmā vēl noteikti būs seklajos rajonos, kur ūdens tomēr manāmi siltāks, tāpēc lietā liksim pretzāļu āķus un gumijas zivtiņas. Tā kā zāle vēl ir tikai pusūdenī, lieti noderēs peldošie vobleri, ar kuriem var iesākt itin kārdinošu spēli, kas liks pat visslinkākajai ‘‘zobenei” izlīst no saules iesildītas vietiņas. Pavasarī arī nemēdz būt kā vasarā, kad labāk ķeras agri no rīta vai pievakarē. Tagad viss notiek visas dienas garumā.
Uz dīķiem pēc
karpām
Jā, karpas ķeras. Vajag tikai pareizi sagatavot iebarojamo barību, kā arī atrast pareizo ēsmu. Nav obligāti jābūt karpu barībai. Tikpat labi noderēs jebkura baltai zivij domātā, tikai jāpieliek klāt ķiploku granulas, grauzdētas kaņepes un kukurūzas graudi. Tas ir tas, kas karpai tagad vēsā ūdenī ļoti patīk. Man šajā laikā vienmēr vislabāk ir veicies, ja uz āķa ir pārītis naktstārpu. Protams, nelietoju lielus āķus un pilnīgi pietiek ar 4.—6. numuru. Kā tur var uzvilkt divus pamatīgus naktstārpus? Pirmo uzveram kā meža zemeni uz smilgas, bet otrs paliek uz āķa. Tas pirmais metiena brīdī tāpat noslīdēs otrajam virsū, un izveidosies skaists gaļas kumoss.
Pavasara sākumā cerēt uz ko lielu diez ko nevajadzētu, ja vien neizdodas vēl snaudošai desmitniecei iemest pie paša deguna. Pārsvarā parasti ķeras karpas līdz pieciem kilogramiem. Taču, ja uztrāpa uz vietu, kur bariņš uzturas, tad atliek vien steidzīgi iebarot, un loms būs garantēts. Kā jau teicu, šajā laikā karpas uzturas baros.
Pirms iesākt copi, būtu vēlams pusstundiņu noziedot, vērojot un klausoties visā tajā, kas varētu nodot karpu atrašanās vietu, citādi jūs varbūt copēsiet zonā, kur karpu vispār nav. Tas ir pierādījies ļoti daudz reižu, un šī ziedotā pusstunda atmaksāsies.
Upēs velk uz nebēdu
Līņu ezeros vēl nebūs, un tiem, kuri domā pa dienu pamētāt spiningu un vakarā iesēsties līņu vietā, nāksies vēl pagaidīt. Savukārt upēs šo skaistuli velk uz nebēdu. Galvenais atrast klusu bezstraumes līci. Tai nebūt nav jābūt kārtējai bedrei. Pilnīgi pietiek ar metra dziļumu. Līnim gan ļoti nepatīk ūdens svārstības. Tiklīdz kaut kur ir nolijis tā pavairāk lietus un upē ir pacēlies līmenis, tā līnis kaut kur pazūd. Taču nav ko skumt, jo, līmenim atgriežoties ierastajās vietās, tur sarodas arī līņi un jau krietni lielākā pulciņā. Šis ir arī tas laiks, kad līņi labprātāk barojas dienas gaišākajā daļā, pieķerot klāt vien tumsas pirmās stundas. Droši vien tas ir saistīts ar saules sasildīto ūdeņu virsējiem slāņiem, jo nereti šīs sugas zivis, tāpat kā karpas, savu atrašanās vietu nodod klusām, ‘‘nodelfinējot” pa ūdens virsējā slāņa spoguli. Arī pavasarī līnis ir jāpiebaro. Ļoti labi ‘‘strādā’’ jau pazīstamās līņu barības ‘‘Stil’’, ‘‘N—GMIX’’, ‘‘Salmo’’.
Pie iebarojamās barības vēlams klāt pielikt arī sakapātas sliekas vai to atraktorus. Īpatnība, ar ko līnis pavasarī atšķiras no citām lielākām zivīm — cik labi viņš iekāros naktstārpu, tikpat labi neatteiksies no pāris baltajiem un motiļiem. Tā teikt, ka tik ēdamais. Nav svarīgi, cik kumoss liels.
