Šonedēļ Kokneses novada domes pārstāvji kopā ar Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR”Akvakultūras un ihtiopatoloģijas nodaļas pētnieku Mārci Ziņģi Daugavas baseinā ielaida 95 tūkstošus līdaku kāpuru.
Institūts “BIOR” ir pirmā instance, kas saņem zivju fonda atjaunošanai paredzēto “ Latvenergo” finansējumu un lemj par tā izlietošanu. Galvenās sugas, kuras tiek audzētas “BIOR” valsts zivju audzētavās, ir lasis, taimiņš, zandarts, vimba, līdaka, vēdzele, plaudis un upes nēģis.
Zivju resursu atražošanas stratēģija ietverta Zivju resursu mākslīgās atražošanas valsts programmā 2011. — 2016. gadam, un tās īstenošanu sāka 2011. gadā. Viens no šīs programmas posmiem bija šonedēļ, kad līdaku kāpurus nogādāja Kokneses pusē.
Mārcis Ziņģis kopējo kāpuru skaitu — 95 tūkstošus — bija sadalījis četros lielos maisos un pirms ielaišanas ūdenī topošās zivis pārdesmit minūšu pielāgoja jaunajiem apstākļiem. Liela nozīme, vai kāpuri izdzīvos, ir vietai. Ieteicams seklums, sprīža dziļums tuvu krastam, mierīgā vietā bez straumes. Tāpat svarīgi kāpurus izlaist mazās grupās. Tāpēc 45 tūkstošus līdaku kāpuru izlaida divās vietās Pērses krastā pie Kokneses pilsdrupām, bet pārējos 50 tūkstošus Daugavā, pretī Likteņdārzam.
Nogaidot pielāgošanās laiku, “BIOR” speciālists stāstīja, ka agrāk Zivju resursu aģentūra sadarbojās ar nu jau likvidēto zivju audzētavu Sērenē un tās uzdevums bija kompensēt Pļaviņu HES radītos zaudējumus zivju populācijai Daugavā. Savukārt Ilmārs Klaužs, Kokneses novada domes izpilddirektors, atcerējās: kad padomju laikā zivju inspektori pārbaudīja ūdenslīmeņa svārstību rezultātā bojāgājušo zivju ikru daudzumu un to pārvērta naudas izteiksmē, zaudējumi sasniedza miljoniem rubļu. Arī šobrīd situācija Daugavā augšpus Pļaviņu HES zivju skaita ziņā katru gadu pasliktinās.
“Apspriežoties ar speciālistiem, secināts, ka perspektīvākā zivju suga Pļaviņu ūdenskrātuvē varētu būt zandarts. Daugavas gultne te ir piemērota šīm zivīm”, stāsta Ilmārs Klaužs.
Sarežģījumi zandartu pavairošanā vajadzīgo skaitu jauno zivju neļauj iegūt. Pašlaik ir cerība uz zandartu audzētājiem kādā uzņēmumā Igaunijā, kur gadā izdodas iegūt līdz 200 tūkstošiem jaunu zivju, kā arī Ķeguma novada Tomes audzētavu, kur labvēlīgos apstākļos gadā var iegūt līdz pusmiljonam zandartu. Sāktas pārrunas par šo zivju pavairošanu ar audzētājiem Kuldīgā. Neraugoties uz to, pieprasījumu joprojām nevar nodrošināt. Līdaku pavairošana veicas labāk, vien krasas temperatūras svārstības var ietekmēt jauno zivju populāciju. Šogad plānots kopumā Daugavā ielaist ap pusmiljonu līdaku kāpuru.
Uzņēmums “Latvenergo” zivju fonda atjaunošanai gadā piešķir 1,2 miljonus eiro. Daugavas baseinam 680 tūkstošu eiro paredzēti tieši zivīm. Pārējo naudu tērē upju apkārtējās vides, piemēram, krastu sakārtošanai. Tāpat liels līdzekļu daudzums paredzēts nēģu, lašu, taimiņu, sīgu — ceļotājzivju, kas pārvietojas no jūras uz upi un atpakaļ, skaita atjaunošanai. Triju hidroelektrostaciju dēļ līdz Koknesei šīs zivis neatceļo.
Ilmārs Klaužs stāsta, ka senāk Daugavas baseinā, īpaši nārsta laikā, darbojušies vairāki desmiti inspektoru, kas uzraudzījuši malumakšķerniekus. Šobrīd lielo teritoriju uzrauga vien daži cilvēki. Tāpēc palīdzēt pieteikušies koknesieši, un tuvākajā laikā novada dome plāno iegādāties laivu, lai saviem spēkiem kontrolētu likumpārkāpējus. ◆
