Šīgada 1. septembrī Aizkraukles rajona sporta skola darbu sāks kā profesionālās ievirzes sporta izglītības iestāde.
Šīgada 1. septembrī Aizkraukles rajona sporta skola darbu sāks kā profesionālās ievirzes sporta izglītības iestāde. Lai tā varētu turpināt darbu, jālicencē mācību programmas.
Profesionālās ievirzes sporta izglītības programma paredz veidot mācību programmas tajos sportaveidos, kuros sporta skola plāno organizēt treniņgrupas un piesaistīt valsts finansējumu pedagogu algām. Valstī šim mērķim paredzēti 2,2 miljoni latu.
Plāns 13 gadiem
Sarakstā ir 40 sportaveidu, kuros programmu realizācijai var saņemt valsts finansējumu. Mācību programma paredzēta 13 gadiem — sākot no bērniem, kuri sāk pamatsagatavošanās posmu, līdz pat augstākajai sporta meistarībai, kuru jaunietis sasniedz pēc 13 gadu treniņiem. Te gan rodas problēma, jo 13. treniņu gadā jaunietis jau beidzis vidusskolu un iestājies kādā augstskolā vai tehnikumā.
Ārzemēs, lai popularizētu augstskolu, tajā uzņem augstas klases sportistus, kreditē studijas, piešķir stipendiju un ļauj trenēties. Sportista panākumi ceļ skolas prestižu. Taču Latvijā pagaidām augstskolās zūd iespēja un motīvs trenēties. Tikai Policijas un Aizsardzības akadēmijā labprāt uzņem perspektīvus sportistus un atbalsta viņus.
Augstu klasi sasniegs daži
“Profesionālās ievirzes mācību iestāde” — nosaukuma dēļ daudziem varbūt liksies, ka turpmāk sporta skolā strādās tikai ar pašiem labākajiem, lai nākotnē sagatavotu augstas klases sportistus. Aizkraukles rajona sporta skolas direktors Ēriks Cīrulis apgalvo, ka tā nebūs.
Treniņgrupās, tāpat kā līdz šim, varēs iesaistīties ikviens bērns. Taču programmās noteiktās prasības, kuras ar katru nākamo treniņu gadu kļūst stingrākas. Skaidrs, ka visi līdz galam netiks. Augstas sporta meistarības posmu sasniegs varbūt tikai daži.
Jāsaskaņo federācijā
Aizkraukles rajona sporta skolai līdz 29. aprīlim licencēšanas komisijā jāiesniedz programmas, kurām tā vēlas saņemt valsts finansējumu. 30 dienu laikā skola saņems atbildi. Pirms iesniegšanas licencēšanas komisijā programmas jāsaskaņo katra sportaveida federācijā. Cīruļa kungs kā kuriozu min, ka dažās federācijās par šādu programmu saskaņošanu bijuši ļoti pārsteigti, jo neko neesot zinājuši.
Vieglatlētika vispopulārākā
Patlaban Aizkraukles rajona sporta skolas speciālisti gatavo piecas programmas — vieglatlētikā, distanču slēpošanā, handbolā, cīņas sportaveidos un volejbolā. Treniņgrupas šajos sportaveidos darbojās līdz šim, un ne no vienas sporta skola negrasās atteikties, tikai centīsies tās attīstīt un paplašināt.
Vieglatlētika ir sportaveids, kurā trenējas visvairāk bērnu un jauniešu. Vieglatlētikā Aizkraukles rajonā ir senas tradīcijas, un daudziem sportistiem labi panākumi. No Aizkraukles rajona nākuši divi olimpieši — vieglatlēti Māris Bružiks un Edvīns Zāģeris, vairāki sporta meistari un joprojām nepārspēti valsts rekordisti. Tradicionāli spēcīgi ir arī jaunieši.
Slēpošanā divi olimpieši
No Aizkraukles rajona nācis arī Pēteris Zeltiņš — olimpisko spēļu dalībnieks soļošanā un sporta meistars slēpošanā. Olimpiskajās spēlēs piedalījušies arī slēpotāji Ineta Kravale un Jānis Hermanis. Aizkraukles rajons ir viens no nedaudzajiem, kur ir piemēroti apstākļi treniņiem distanču slēpošanā. Tam ir arī bāzes “Jaujās” un “Mailēs”. Cīruļa kungs gan ir ieinteresēts, lai ar distanču slēpošanu nodarbotos ne tikai Pļaviņu ģimnāzijā, kā tas ir patlaban, bet arī Pļaviņu vidusskolā, kur par sporta skolotāju strādā labs treneris Sandris Stūris. Arī lai slēpotu bērni no Pērses, Odzienas un Bebru pamatskolas.
Handbolam īpašs statuss
Handbolam Aizkraukles rajonā ir īpašs statuss. Latvijas handbola izlasē patlaban spēlē astoņi bijušie Aizkraukles rajona sporta skolas audzēkņi. Labi panākumi ir arī pašreizējiem audzēkņiem.
Cīņas sportaveidu treniņgrupas pagaidām skaitliski ir vismazākās. Taču tas tāpēc, ka bija tikai viens treneris. Kopš Pērses pamatskolā par sporta skolotāju sāka strādāt pieredzējušais cīņas sportaveidu treneris Vilnis Krauklis, bērnu, kuri trenējas, ir daudz vairāk. Šogad Viļņa Kraukļa audzēkņi jau piedalījušies vairākos valsts mēroga turnīros.
Ievērojot vairāku skolu vēlmi pastiprināti nodarboties ar volejbolu, sporta skola gatavo programmu arī volejbolā. Līdz šim Iršos, Bebros un Secē jau darbojās volejbolistu grupas, labi panākumi šajā sportaveidā ir arī Aizkraukles 2. un Neretas vidusskolas audzēkņiem.
Jābūt speciālai izglītībai
Lai pēc šīm programmām jaunos sportistus varētu sagatavot, trenerim jābūt augstākajai speciālajai izglītībai. Ja trenerim ir augstākā pedagoģiskā izglītība, Sporta pedagoģijas akadēmijā var mācīties kursos, lai apgūtu vajadzīgo specializāciju. Grūtāk būs tiem treneriem, kuriem ir augstākā izglītība, bet tā nav saistīta ne ar pedagoģiju, ne sportu. Sporta pedagoģijas akadēmijā izveidota neklātienes nodaļa speciālistu papildizglītībai. Tajā divu vai vairāk gadu laikā var iegūt sporta pedagoga kvalifikāciju. Treneris var strādāt arī tad, ja vēl tikai studē.
