Krāpnieks nevar būt kurš katrs. Lai apkrāptu cilvēkus, jābūt lielam talantam, spējai pārliecināt par savu taisnību un aktiera dotībām.
Krāpnieks nevar būt kurš katrs. Lai apkrāptu cilvēkus, jābūt lielam talantam, spējai pārliecināt par savu taisnību un aktiera dotībām. Krāpniekam jāpanāk, lai cilvēks notic stāstītajam un “uzķeras” — spriež Aizkraukles rajona policijas pārvaldes priekšnieks Ivars Zirnis pēc tam, kad policijā vērsusies septiņdesmitgadīga aizkraukliete, no kuras ārzemnieki izkrāpuši divarpus tūkstošus latu.
Vai tāda lētticība — svešiniekiem atdot tūkstošus — vēl vispār sastopama? Izrādās, laukos joprojām mīt cilvēki ar plašu sirdi, kuri gatavi izpalīdzēt svešiniekam. Konkrētajā gadījumā krāpnieki uzdevās par turīgiem ārzemniekiem, tādējādi neizraisot pat mazākās aizdomas. “Svešam latvietim vai krievam varbūt uzreiz neuzticētos, taču laukos ārzemnieki nav bieži viesi, tāpēc cilvēki nedomā, ka viņiem melo. Joprojām noturīgi arī padomju laiku uzskati, ka ārzemnieks ir kaut kas īpašs,” domā Zirņa kungs.
Viltoti ārzemnieki
Liktenīgajā dienā sirmgalve posās uz dārzu un, kā ierasts, autobusu gaidīja pieturā pie mēbeļu veikala Spīdolas ielā. Pēkšņi apstājās “tumša, pēc skata jauna un dārga” automašīna (jo tās markai un numuram sirmgalve nepievērsa uzmanību — aut.), un viens no tajā sēdošajiem vīriešiem lauzītā krievu valodā jautāja, kā var nokļūt līdz neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai. Pēc vīriešu izskata un uzvedības aizkraukliete secinājusi, ka abi ir kārtīgi, godīgi un, neapšaubāmi, labi situēti ārzemnieki. Vīrietis stāstīja, ka nokļuvis nelaimē — pa ceļam apgāzusies lielā kravas automašīna. Lai visu saglābtu, steidzami nepieciešama nauda. Viņiem, protams, nauda esot, tikai tobrīd valūtu latos bankā nesekmīgi cenšoties samainīt vēl viens viņu “kolēģis”. Naudas mainīšana ieilgstot, taču viņi nedrīkstot tik ilgi gaidīt, jo slimnīcā jānogādā cietušais, jāsamaksā, lai saglābtu bojāto kravu un neciestu viņu bizness. Lai kundzei rastos ciešāka pārliecība par vīriešu izdomātās “pasaciņas” patiesību, sarunas laikā ik pa brīdim atskanējis mobilā tālruņa zvans, un viens no vīriešiem nepacietīgi jautājis, cik ilgi vēl jāgaida?
“Apstrādā” visu dienu
Protams, vēlāk radās jautājumi, kurus sirmgalve svešiniekiem neuzdeva uzreiz — kas tā par mistisku kravu, kas ir cietušais “kolēģis” un ar kādām traumām viņš jānogādā slimnīcā? Sieviete arī nejautāja, no kurienes viņi ieradušies. Kungi arī laipni piedāvājuši aizvest sirmgalvi līdz dārzam, un tikmēr viņas sirdi jau bija aizkustinājis “nelaimīgo” ārzemnieku stāsts. Vīrieši paviesojušies arī kundzes mājoklī, līdz kungi palūguši, vai viņa nevarētu aizdot naudu. Kundze no skapja izņēmusi tīstokli, no kura paņēmusi 500 latu, bet pārējo nolikusi atpakaļ. Krāpnieki nopratuši, ka nauda ir vēl, un turpinājuši viņu “apstrādāt”, līdz dienas beigās izdevies izkrāpt divarpus tūkstošus latu. Kā ķīlu ārzemnieki sievietei atstājuši koferi ar “valūtu”, pēc kuras vēlāk atbrauks un atvedīs aizdoto naudassummu. Kad pienācis vakars un no ārzemniekiem ne vēsts, kundze sadūšojusies atvērt koferi, kurā, izrādās, bija piestūķēti kartona atgriezumi, nevis nauda. Sirmā kundze tūlīt vērsās policijā.
Plaukstošs bizness
Jau nākamajā dienā policija noskaidroja automašīnas marku un numuru, kurā brauca ārzemnieki, lai gan apkrāptā kundze neatcerējās neko. Vēl pēc dienas aizturēja arī krāpniekus — divus vīriešus un sievieti, kuri nereti laucinieku iežēlināšanai vadāja līdzi arī bērnu. Pēc līdzīgas shēmas krāpnieki darbojās Aizkraukles, Jēkabpils un Cēsu rajonā. No lauciniekiem izkrāptās summas ir dažādas, taču vislielāko viņiem izdevies izmānīt no cēsniekiem. Noziedznieki ir Slovakijas pilsoņi un šādi naudu “pelnījuši” jau krietnu laiku. Par to liecina arī automašīnā atrastie vairāki jauni un dārgi uzvalki, ko viņi ģērbuši darba laikā upuru ietekmēšanai. Šobrīd vainīgie ir apcietināti, un viņu “biznesam” uz kādu laiku pielikts punkts, cik ilgi — to izlems tiesa.
