Ne vienreiz vien ir dzirdēts, ka Marokā un citās Āfrikas un Āzijas valstīs zelts ir lētāks, un arī no Eiropas atvest zelta rotas ir daudz izdevīgāk nekā pirkt šeit.
Ne vienreiz vien ir dzirdēts, ka Marokā un citās Āfrikas un Āzijas valstīs zelts ir lētāks, un arī no Eiropas atvest zelta rotas ir daudz izdevīgāk nekā pirkt šeit.
Juveliere atklāj, ka, piemēram, Eiropas lētais zelts nav nekas cits kā pircēja acu apmāns. Resnās lētās ķēdes parasti ir ar tukšiem vidiem, ātri dilst un plīst, bet to remontam iztērētie līdzekļi izstrādājuma cenu ievērojami paaugstina. Arī Latvijas izstādēs esot redzēts “uzpūstais zelts”, kas faktiski nozīmē to pašu. Vienīgais objektīvais rādītājs izstrādājuma cenai ir tā svars!
Savukārt iegādāties zeltu no Austrumu valstīm esot tas pats, kas pirkt “kaķi maisā” — tā kvalitāte ir ļoti atšķirīga, jo šajās valstīs amatnieku tirgos nav vienota dārgmetālu kvalitātes standarta. Īpaši tas attiecas uz amatnieku izstrādājumiem.
Rotu kvalitāte
Izstrādājuma cena veidojas ne tikai no proves, bet arī no rotas kvalitātes. Juvelieru biedrības vadītāja, apceļojot dažādas valstis un iepazīstot šo valstu amatnieku darbus, secinājusi, ka Latvijas meistaru darinājumi izceļas ar lielisku kvalitāti un joprojām salīdzinoši zemu cenu. Daudz dārgāki, bet ne vienmēr labāki tie ir Francijā, Zviedrijā, Vācijā. Visi izstrādājumi, ko mūsdienās ved no ES, tiek lieti automātiski, tāpēc arī to kvalitāte nav pati izcilākā.
Atšķiras arī rotaslietu izgatavošanas stils un gaume. Piemēram, ir novērots, ka latvietēm vairāk patīk salmu krāsas zelts, bet krievietes dod priekšroku sarkanīgajām zelta nokrāsām.
Der zināt!
Dārgmetālu cena nemitīgi aug. Pēdējā gadā tā īpaši cēlusies sudrabam.
Pašreiz grams zelta (585. prove) maksā aptuveni Ls 7,50, grams sudraba (999. prove) — 20 santīmu.
