Rudenī un līdz pat vēlam pavasarim gandrīz ikviens cilvēks vismaz vienu reizi var sajusties nevesels — iesnas, klepus, šķaudīšana, paaugstināta temperatūra, kakla sāpes, bet smagākā gadījumā — bronhīts, pneimonija un gripa, jo vēsajam gada periodam raksturīga intensīva augšējo elpošanas ceļu vīrusu cirkulācija.
Ienaidnieks ir jāpazīst
“Mēs piedalāmies ārstniecības procesā, lai ātrāk identificētu, ar ko saslimis pacients,” saka Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) stacionāra Infektoloģijas centra Virusoloģijas nodaļas vadītāja Jeļena Storoženko. Kad cilvēks saslimis, viņam vienalga, kurš vīruss vainīgs — A vai B, vai cita tipa, bet mediķiem šis raksturojums ļauj redzēt situācijas kopainu un izvēlēties precīzu ārstēšanu. Tāpēc jau ārsts sūta pacientu veikt analīzes. Virusoloģijas laboratorija parasti sniedz atbildi tajā pašā vai nākamajā dienā.
Visvieglāk izslimojamie un populārākie ir koronavīrusi un rinovīrusi, kas izraisa iesnas. Smagākas saslimšanas, kas skar ne tikai augšējos elpceļus, bet arī izraisa bronhītus un pneimonijas, ir adenovīrusi, dažādie paragripas vīrusu tipi, respiratori sincitiālais vīruss un cilvēka metapneimovīruss.
Līdz novembra vidum adenovīrusi konstatēti 19 pacientiem, bet tie ir tikai smagākie gadījumi, kad cilvēki nonākuši slimnīcā. Reģistrēti arī 20 paragripas gadījumu, respiratori sincitiālais vīruss — 19, cilvēka metapneimovīruss — diviem pacientiem.
Pietiekami nopietni saslimšanas ierosinātāji ir arī enterovīrusi, kas cirkulē visu laiku. Tos mēdz saukt arī par vasaras gripu, jo simptomi ir līdzīgi kā gripas gadījumā, bet vērojama arī slikta dūša un vemšana. Nopietni jāuztver rotavīruss, ko sauc par vēdera gripu, kas arī ir akūts visu gadu. Ja gadās saslimt ar rotavīrusu, sasirgušajam ir ļoti svarīgi daudz dzert, lai kompensētu organisma atūdeņošanos. Klīst arī Koksaki A serogrupas enterovīruss, kas izraisa drudzi un izsitumus uz rokām, pēdām, mutes dobuma gļotādas.
Par gripu vēl
nerunājam
Šajā sezonā konstatēts tikai viens gripas gadījums, un tā pati ir ievesta no ārzemēm. Tas bijis A tipa gripas vīruss. Laboratoriski citi gadījumi nav apstiprināti, lai gan katru nedēļu tiek izmeklēti vismaz 80 — 90 analīžu paraugu. Kā liecina Pasaules veselības organizācijas (PVO) dati, gripas vīrusa gadījumi jau identificēti Norvēģijā, Francijā, Čehijā, Vācijā, Dānijā, Lielbritānijā un Krievijā.
Tātad vēl ir laiks vakcinēties? “Gripas vakcīnas sastāvā ir visi trīs cirkulējošie gripas vīrusi. Mūsu uzdevums ir redzēt, vai tas vīruss, ko esam konstatējuši, atbilst vakcīnas sastāvam vai arī ir notikušas mutācijas,” skaidro J. Storoženko. “Katru gadu līdz pat martam informācija no dažādām Eiropas valstīm par atrastajiem vīrusiem tiek nosūtīta specializētai laboratorijai Londonā. Nākamās sezonas vakcīna balstās uz iepriekšējās sezonas rezultātiem.”
Protams, vakcinēties vai ne — tā ir katra brīva izvēle. RAKUS stacionāra Latvijas Infektoloģijas centra 10. nodaļas vadītāja infektoloģe Amanda Broduža uzskata, ka jāvakcinējas. “Parasti vakcīna satur tieši tos vīrusu antigēnus, kas cirkulēs kārtējā sezonā. Nesakritības vērojamas ļoti reti,” skaidro A. Broduža. Ne gads nepaiet bez gripas, tāpēc, laikus potējoties, ir cerība nesaslimt vai arī izslimot gripu vieglāk, jo, pēc PVO datiem, 80 procentu vakcinēto tiešām nesaslimst ar gripu, bet 20 procentu to pārcieš vieglā formā.
Vīrusiem patīk
kolektīvi
Par bioterorisma shēmu, kad bīstamie slimību ierosinātāji tiek izplatīti publiskās vietās, stāsta filmās. Bet katrs šķaudošais, iesnainais un klepojošais kolēģis, skolasbiedrs vai vienkārši publiskā vidē sastopamais cilvēks ir potenciāls terorists, ja slims ierodas darbā, skolā, bērnudārzā, brauc sabiedriskajā transportā, apmeklē teātri vai citus publiskus pasākumus, jo augšējo elpceļu vīrusi izplatās ļoti intensīvi. “Runājot, klepojot vai šķaudot pat šešu metru attālumā ap sevi pilienu formā var izplatīt vīrusus,” brīdina J. Storoženko. “Vīrusus ar aci nevar redzēt, bet jebkura virsma — galds, rokturi, pat plaukstas — ir laba vide, kur tiem uzturēties. Tāpēc nav ko brīnīties, kad redzam tūristus no Japānas ar sejas aizsargmaskām. Viņi ir prātīgi, jo, nēsājot sejas aizsargmaskas, pasargā sevi no apkārtējiem vīrusiem, turklāt viņi ir pieklājīgi, jo, juzdamies neveseli, neizplata savus vīrusus citiem.”
“Kad parādās pirmie saslimšanas simptomi, jāvēršas pie ārsta, nevis jāturpina apmeklēt darbu vai skolu, tā pakļaujot inficēšanās riskam citus,” tāds ir A. Brodužas padoms.
Lai stiprinātu imūnsistēmu, vispirms jābūt sabalansētam dzīvesveidam. Tas nozīmē laikus iet gulēt, izvēlēties nodarbošanos, kurā būtu pēc iespējas mazāk stresa — norāda A. Broduža un piebilst — lai pēc iespējas minimizētu risku saslimt ar vīrusu izraisītām slimībām, “pozitīvajām emocijām jādominē pār negatīvajām, tad imūnsistēma būs stipra un pasargās no vīrusu uzbrukumiem. Iekšējā aizsardzība ir visbūtiskākā”.
Pats sev dakteris
“Cilvēkiem, kuriem ir hroniskas kaites, piemēram, sirds un asinsvadu slimības vai diabēts, pie ģimenes ārsta jādodas pat tad, ja ir iesnas, klepus, sāp kakls. Mēdz jau teikt, ka septiņās dienās iesnas pāries, ārstē vai neārstē, bet ir gadījumi, ka pēc mēneša, ja tās netiek ārstētas, sākas deguna blakusdobumu iekaisums. Ja iesnas, klepus ieilgst, noteikti jāiet pie ārsta,” kategoriska ir A. Broduža. “Ja cilvēks izvēlas pats sevi ārstēt, tā jau ir viņa paša atbildība.”
Ūdens dzeršana un sviedrēšanās, karsta tēja un gulēšana — tādas ir populārās pašārstēšanās metodes. “Katram cilvēkam ir savas organisma reakcijas īpatnības, un, kas vienam der, citam nemaz nav piemērots,” vienu universālu recepti A. Broduža nav gatava dot.
Viens no signāliem par nopietnu saslimšanu ir paaugstināta ķermeņa temperatūra. Tik populārie karstie dzērieni nomāc sliktas pašsajūtas simptomus, bet neārstē. “Temperatūrai paaugstinoties līdz 38 grādiem, augšējo elpceļu infekciju gadījumos slimnīcā netiek doti prettemperatūras līdzekļi, mākslīgi temperatūru nepazeminām,” skaidro infektoloģe. “Cilvēka organismā izstrādājas vielas, kas palīdz tikt galā ar vīrusu. Lai pārciestu neveselumu, vienkārši jāļauj savam organismam mierīgi cīnīties.”
“Jāēd pareizi ne tikai tad, kad cilvēks jau saslimis. Kola, čipsi, burgeri, kas sastāv no E vielām, neko pozitīvu organismam nedod. Ķiploki, sīpoli — lūdzu. Dārzeņi un augļi, kuros ir fitoncīdi — lūdzu! Jebkuri polivitamīni, arī C vitamīns, ziemā derēs,” veselīga uztura ieteikumus izklāsta ārste.
Slimība nāk
neaicināta
Ja gadās saslimt brīvdienās vai vakarā, kad ģimenes ārsts nav sasniedzams, pat nav sazvanāms, iespējams zvanīt ģimenes ārstu konsultatīvajam tālrunim 66016001, kas strādā darbdienās no pulksten 17 līdz astoņiem rītā, kā arī brīvdienās un svētku dienās. Ārste Anita Lindāne apliecina, ka vidēji dienā ir 150 zvanītāju no visas Latvijas. Pa tālruni izārstēt nevar, bet padomus sniegt gan. Ja saslimšana smagāka, tiek ieteikta tuvākā dežūrārsta adrese. Kurām trim lietām būtu jābūt zāļu skapītī? “Temperatūru pazeminošiem līdzekļiem, kuņģa un zarnu trakta problēmu gadījumiem — aktivētajai oglei, fenheļa tējai, saaukstēšanās slimību sezonā — ingveram un kādai pretiesnu ziedei, pretsāpju tabletēm,” iesaka A. Lindāne.
