Latvijas valdība 2001. gadā parakstīja vienošanos ar Lietuvu un Igauniju par dzelzceļa “Rail Baltica”, kurš savienotu Tallinu ar Berlīni, izveidi. Pagājis desmit gadu, un šajā laikā projekts pakāpeniski virzījies uz priekšu. Krīzes gadi gan to piebremzēja, bet nu ar Eiropas Savienības piešķirtajiem līdzekļiem darbu varētu turpināt. Igaunija tādu lēmumu arī pieņēmusi un savus sliežu ceļus rekonstruējusi tā, ka pa tiem vilcieni var pārvietoties ar 120 kilometru ātrumu stundā. Lietuva apguvusi 5% no Eiropas piešķirtā finansējuma, tātad arī strādā pie projekta. Latvija ir starp šīm divām valstīm.
Bet satiksmes ministrs Uldis Augulis, šķiet, pēkšņi to aizmirsis, arī pirms desmit gadiem kāda cita parakstīto vienošanos. Viņš nosliecas par labu sliedēm austrumu virzienā — uz Maskavu. Par to runāts pērnā gada nogalē mūsu prezidenta Zatlera tikšanās laikā ar Krievijas vadību, par to aprīļa sākumā paredzēts runāt satiksmes ministra Auguļa tikšanās laikā ar Krievijas transporta ministru Igoru Ļevitinu. Auguļa kunga atruna — nepietiekami līdzekļi līdzfinansējumam. Toties sliežu ceļiem austrumu virzienā arī krīzes laikā līdzfinansējums ir atrasts. Tiesa, tas ir daudz mazāks kā Eiropas projektam.
Ar neizlēmību vai nevēlēšanos piedalīties “Rail Baltica” projektā var panākt to, ka Eiropa samazinās finansējumu arī citiem ar transportu saistītiem projektiem. Savukārt, sabojājot attiecības ar Krieviju, riskējam zaudēt lielu eksporta tirgu un iedzīvoties nesaskaņās ar “lielo brāli”, no kura energoresursiem esam atkarīgi.
Ar to nav mierā premjers un līdz 26. aprīlim pieprasa Satiksmes ministrijai sagatavot detalizētu turpmākās rīcības plānu.
Ja reiz esam piekrituši būt par Eiropas Savienības dalībvalsti, vai var vēl šaubīties par iesaistīšanos šādā projektā? Tas būtu ieguvums, gan izveidojot jaunas darba vietas, gan rastos lieliska iespēja pāris stundās no Rīgas nokļūt Varšavā, Berlīnē un pat tālāk līdz Vidusjūras valstīm. Vilinoši. Bet tas, raugoties no iedzīvotāju viedokļa. No otras puses, daudzkārt dzirdēta uzņēmēju vēlme sadarboties ar austrumiem, jo konkurēt ar Eiropas cenām mums neiespējami. Virzienā uz Krieviju jau top vērienīga maģistrāle — jaunā Maskavas šoseja, kas iekļaujas arī mūsu novadu teritorijā. Šogad tiks sākta arī dzelzceļa posma rekonstrukcija no Skrīveriem austrumu virzienā.
Ir jāpieņem pareizais lēmums, un laika vairs nav daudz — līdz šīgada vidum jāizsludina konkurss dzelzceļa līniju modernizēšanai. Pretējā gadījumā riskējam saniknot ne tikai Eiropas varasvīrus, bet arī kaimiņus lietuviešus un igauņus, kuriem kļūsim par spieķi riteņos viņu ceļā uz Eiropu.
