Lauku cilvēkam augusts ir ražas vākšanas mēnesis labības laukā, dārzā, virtuvē. Lielais ievārījumu laiks pagājis, tagad burkās jāliek visi dārza labumi. Kad kartupeļi laukā grasījās novīst, pašā pēdējā brīdī lietus veidā nāca glābiņš no debesīm. Uz lauka svarīgākais darbs bija labības kulšana.
Pagājušajā nedēļā ar lauku darbiem nedaudz pārcentos, tādēļ nedēļas nogale bija jāpavada gultā ar sāpošu muguru un vairākām injekcijām dienā. Mājās palika un uz kristīgo svētkiem Aglonā nedevās vairāki neretieši, bažījoties par Āfrikas cūku mēra izplatību, iespēju slimību no turienes atvest uz Neretas pusi. Cilvēki runā, ka mēris ir speciāli ievazāts, lai novājinātu Latvijas ekonomiku. Bet aizliegt svētceļojumu uz Aglonu, tradīciju, kura ticīgajiem ir kā dienas un nakts maiņa, šķiet, nebūtu iespējams. Kādas sekas būs pēc svētkiem? Sliktākajā gadījumā mēris būs izplatīts pa visu Latviju.
Kritiskā robeža arvien vairāk tuvojas mums. Vēl gan neviens saslimšanas gadījums nav atklāts, bet netālu esošā Sunākstes pagasta iekļaušana bīstamajā zonā vairs neļauj uz šo problēmu skatīties no malas. Lai gan bīstamo zonu noteikšana vēl nenozīmē, ka citā Latvijas stūrī pa mežu neklīst inficēta mežacūka. Tāpēc varu iedomāties to zemnieku ikdienu, kuri cūkas audzē vairumā, viņu uzvilktos nervus un negulētās naktis. Daži tādi ir arī Neretas pusē.
Nav ļaunuma bez labuma. Slimības izplatības dēļ beidzot sakārtos cūku reģistrāciju mazās saimniecības, kurās audzē vienu vai pāris cūku. Mēris tos, kuri neklausa, beidzot ir nobiedējis. Līdzīgi pirms pāris gadiem bija ar liellopiem, kad visus vajadzēja reģistrēt, katram lopam piešķīra numuru. Pretinieku un neizpratnes bija daudz, īpaši gados vecāku cilvēku vidū.
Visu laiku esmu “bakstījusi” zemniekus, mudinājusi reģistrēt cūkas. Katram klāt neizstāvēt. Viens to ņem vērā, otram tas liekas nesvarīgi. Cilvēkiem negribas ņemties ar “papīriem”, varbūt baidās arī no pārbaudēm. Ja saimniecībā viss ir kārtībā, ja nekur nav nobeigušos dzīvnieku, tad no pārbaudēm nav jābaidās. Ja cūku nokauj pašpatēriņam, tā jāreģistrē cūku kustības lapā lauksaimniecības datu centrā. Nekas traģisks. Ir, protams, saimniecības, kurās Pārtikas un veterinārais dienesta (PVD) inspektori ierodas ik gadu, bet visbiežāk saimnieki, kuri audzē pāris dzīvnieku, inspektorus tā arī nekad nav satikuši. Šo kritisko situāciju varam labot visi kopā. Ja PVD inspektoriem uz labu laimi jāmeklē katra cūka, samazinās iespēja slimību apstādināt un izskaust.
Atceros astoņdesmitos gadus, kad valstī liellopiem izplatījās mutes un nagu sērga. Braucot autobusā, vajadzēja pa ceļam izkāpt, dezinficēt apavus, skaloja mašīnu riteņus. Tādēļ domāju — vai mūsdienās vērību pievērš arī satiksmes autobusu grīdai? Nepietiek, ja pasažieri izkāpj un pāriet pāri dezinficējošajam paklājam. Jāmazgā būtu viss autobuss, un ne tikai no ārpuses.
Vēl briesmīgāks par cūku mēri ir kara mēris, kas no Ukrainas pamazām izpleties pa visu Eiropas Savienību. Saka — nelaime nenāk viena, bet šogad tās nāk viena pēc otras. Ko dos viena no ietekmīgākajiem cilvēkiem — Vācijas kancleres Angelas Merkeles — vizīte Latvijā? Varbūt Eiropai pāries tā vieglprātība, ar kādu tā līdz šim, arī NATO, izturējusies pret Baltijas valstu apdraudējumu no austrumu kaimiņa. Cilvēki varētu dzīvot drošāk, ja būtu pārliecināti par aizsardzību. Esam maza valstiņa, mazi mums resursi, salīdzinot ar Krieviju. Nav ticības runām, ka tālāk par Ukrainu karš neies. Pārāk labi atmiņā ir nesenā vēsture un atziņa, ka no Krievijā valdošajiem var visu gaidīt. Prognozēt varam, ko vēlamies, bet šajā gadījumā — Dievs domā, cilvēks dara. Kā vienkāršs cilvēks esmu labticīga un naiva, bet tur, augstākajos ešelonos, esošie varbūt domā un rīkojas pretēji labajai gribai. Mēs te, lejā, tik izbaudīsim šīs rīcības sekas.
Pagājušajā nedēļā valsts augstākajā līmenī lēma par finansējumu lauku konsultantiem, bet es neesmu starp tiem, kuriem algu maksā valsts. Pusslodzi strādāju Neretas novadā, kaut gan darba apjoms gan ziemā, gan vasarā ir ļoti liels. Tagad, kad stāsies spēkā jaunās ES prasības, tajā skaitā “zaļināšana”, būs jāveic pamatīga izskaidrošana. Tāpat jākonsultē tie zemnieki, kuriem ir vairāk kā 10 hektāru zemes un deklarācijas jāiesniedz elektroniski. Neretas pagastā mazo saimniecību ir daudz vairāk kā blakus pagastos, bet algu joprojām saņemu par pusslodzi. Zemnieku maksātie nodokļi ir arī pagasta ieguvums, un viņu labklājības celšana vienlaikus pilda arī novada budžetu.
Šonedēļ turpināsim sekot līdzi balto KAMAZ mašīnu “humānās kravas” piegādei no Krievijas Ukrainai. Līdz šim nespēju aptvert, kā mūsdienās var būt tādi “akmens laikmeta” gājieni? Tagad Eiropas sankciju dēļ Krievija spēs sevi nodrošināt ar pārtiku? Pašu tauta vien cietīs. Lielās pilsētas varbūt koncentrēs pārtikas krājumus, bet nomalēs situācija nav spīdoša. Diemžēl Krievijas sankcijas skars arī mūs. Ne visus Eiropa spēs atbalstīt. Govis jābaro un jāslauc katru dienu. Nesaražosim piena pulvera kalnus, ko varētu glabāt ilgi. Nav mums ne tik daudz ražotāju, ne arī, kur šo pulveri izmantot. Tajā pašā laikā Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumi jau paziņojuši un Neretas pagastā saimnieki stāsta, ka par trešdaļu piena iepirkuma cena jau ir kritusi. Varbūt lauzīs arī līgumus. Nebūs, kur pienu likt, būs jālej kaut grāvī.
