Ja jūs neesat pieraduši ēst ūdenī vārītas putras un sautētu gaļu svētkos, tad bez ledusskapja nekādi neiztiksiet. Izrādās, šis šķietami derīgais un pilnīgi nevainojamais sadzīves tehnikas priekšmets ir lielākais baktēriju perēklis un izplatītājs.
Ja jūs neesat pieraduši ēst ūdenī vārītas putras un sautētu gaļu svētkos, tad bez ledusskapja nekādi neiztiksiet. Izrādās, šis šķietami derīgais un pilnīgi nevainojamais sadzīves tehnikas priekšmets ir lielākais baktēriju perēklis un izplatītājs.
To izdevies noskaidrot Arizonas universitātes pētniekiem, kuri savu eksperimentu rezultātus publicējuši žurnālā “Vital” — vidējās statistikas ledusskapī mājo aptuveni 11,4 miljoni mikrobu vienā laukuma kvadrātcentimetrā.
Salīdzinājumam — vienā virtuves grīdas kvadrātcentimetrā to ir 10 tūkstošu, uz virtuves galda — arī 10 tūkstošu, bet tualetē — tikai 100 (pēc apstrādes ar kādu šim nolūkam paredzētu līdzekli).
Tātad jūsu ledusskapī baktērijas vairojas uz nebēdu. Paņemot no plaukta vajadzīgos produktus, pavisam vienkārši varat paķert līdzi miljonu vai divus kādas slimības ierosinātāju.
Lai tā nenotiktu, jāatceras pavisam vienkārši noteikumi, kuru ievērošana ļoti pazemina bakterioloģisko bīstamību.
Dārzeņus un augļus vislabāk glabāt speciālos nodalījumos, bet gaļu un zivis — augšējā plauktā, kur ir visaukstākā zona. Reizi mēnesī ledusskapi derētu izmazgāt ar siltu ūdeni, kuram pievienots etiķis.
Lai justos pilnīgi droši, ka nebūs saskarsmes ar bīstamām baktērijām, no ledusskapja izņemtā gaļa un putni kārtīgi jāizkarsē — vārot vai cepot.
Malto gaļu būtu labāk izlietot 12 stundu laikā kopš brīža, kad tā iegādāta, gaļu var glabāt vienu vai divas dienas, sagrieztus gaļas izstrādājumus — 6—10 dienu.
(“Apollo”)
