Aizkraukles novada pašvaldības uzņēmums “Lauma A” šīgada 4. janvārī lauza līgumu ar SIA “Svillas” no Rīgas, jo plānotajā termiņā nav pabeigti Spīdolas ielas 7. un 8. mājas siltināšanas darbi.
Veic tikai daļu
Māju iedzīvotāji kopsapulcēs iepriekš nolēma pilnvarot “Laumu A” kārtot dokumentāciju saistībā ar Eiropas Savienības finansējuma iegūšanu, rīkot iepirkuma procedūru, slēgt līgumu ar konkursa uzvarētāju un uzraudzīt darbus. Iepirkuma konkursā piedalījās vairāki pretendenti. SIA “Svillas” atbilda visām nolikumā izvirzītajām prasībām, piedāvāja viszemāko cenu, un saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu to atzina par uzvarētāju. “Laumas A” pārstāvji pārbaudīja arī iesniegtās pozitīvās atsauksmes, sazinoties ar vairāku pasūtītāju pārstāvjiem. Nekas neliecināja, ka firma varētu pievilt.
“Laumas A” valdes loceklis Modris Bite un projektu asistents Māris Pavlovs stāsta, ka darbus abās mājās vajadzēja sākt augustā un pabeigt četru mēnešu laikā. Bija jānosiltina abu māju fasādes, pagrabi un bēniņi, koplietošanas telpās jāieliek jauni logi un durvis, jāatjauno apkures sistēmas iekšējie tīkli — jāiztīra radiatori, jāuzmontē termoregulatori. Diemžēl termiņā pabeigta tikai daļa darbu. Svarīgākais darbs — fasādes siltināšana — joprojām nav pabeigts Spīdolas ielas 7. mājai, bet 8. mājai tas nemaz nav sākts.
“Mēs firmu jau laikus brīdinājām par iespējamo līguma laušanu,” stāsta Modris Bite. “Vēl jānovērtē un jāprecizē padarītais, jāuzskaita nepabeigtie darbi, lai veicamo darbu sarakstu iekļautu nākamā iepirkuma konkursa nosacījumos.”
Grafiku neievēro
“Celtniecības jomā strādāju vairāk nekā 30 gadu, būvuzraugs esmu apmēram astoņus gadus, taču šādu bezatbildīgu būvfirmas attieksmi esmu piedzīvojis reti — tās pārstāvji neņēma vērā ne “Laumas A”, ne manus aizrādījumus,” stāsta būvuzraugs Juris Maļinovskis. “Man nav izprotams, kādēļ firma uzņēmās darbus, kurus nevar izpildīt. Mani neapmierina ne darbu organizācija, ne paveiktā kvalitāte. Būvsapulcēs regulāri noteicām termiņu, kurā ir jāpaveic konkrēti darbi, sadalījām tos pa dienām, lai līdz salam nosiltinātu ēkas fasādi, taču firma grafiku neievēroja. Strādnieki sāka siltināt visas mājas ārsienas, taču nevienu nepabeidza. Firmas pārstāvji regulāri solīja, ka darbus izdarīs, vai arī atrada dažādus aizbildinājumus, kāpēc tos nav iespējams paveikt. Parasti būvdarbu vadītājs, ja nespēj ievērot grafiku, atklāti pasaka, ko laikā nevarēs izpildīt. Noteicām, ka līdz 5. novembrim Spīdolas ielas 7. mājas fasādei ir jābūt vismaz nosiltinātai, bez dekoratīvās apdares, taču arī tas netika ievērots. Esmu saņēmis pārmetumus, ka citur tik stingri objektus nevērtē, bet es varu pieņemt tikai kvalitatīvu darbu. Gan es, gan “Lauma A” un mājas iedzīvotāji vēlas, lai darbus pabeigtu, ievērojot tehnoloģiju. Ar “Laumas A” pārstāvjiem bieži esmu bijis objektā, taču būvdarbu vadītāju tur varēja sastapt arvien retāk.”
Sola vērsties tiesā
“Par līguma laušanu neesam iepriecināti, tie ir zaudējumi firmai, strādniekiem,” “Staburagam” stāsta SIA “Svillas” pārstāvis, būvdarbu vadītājs Arnis Viliņš. “Mēs vērsīsimies tiesā, mūsu jurists strādā pie šī jautājuma. Trūkumus nenovērsīsim, jo šādos laika apstākļos tie nav labojami. Ja mums ļautu turpināt darbus, mēs trūkumus novērstu. Uzskatu, ka to uzskaite ir sīkumaina, tendencioza, mēs tos neuzskatām par tādiem trūkumiem, kuru dēļ būtu jālauž līgums. Sastatnes demontēsim un būvobjektu atstāsim. Līguma termiņā mēs neiekļāvāmies, jo darbus varējām sākt tikai rudenī, 15. augustā, kad kvalificēti strādnieki ir aizņemti citās firmās. Cerējām, ka darbus Aizkrauklē varēs sākt jūnijā, jūlijā, tad vieglāk varētu nokomplektēt darbaspēku. Oktobrī, novembrī, decembrī vairs nav darbam labvēlīgu apstākļu, līst lietus, ir īsa diena, un mēs grafikā neiekļāvāmies.”
LIIA kavē procesu
Spīdolas ielas 8. mājas vecākā Līga Rozenberga un 7. mājas vecākā Lilija Masāna uzskata, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIIA) bremzē māju siltināšanas procesu — līgums ar firmu “Svillas” tika noslēgts 31. jūlijā, taču darbus nesāka, jo LIIA vēl divas nedēļas pārbaudīja līgumu. Tāpat LIIA pirms tam ļoti ilgi izskatīja iesniegtos dokumentus un to papildinājumus — pagāja apmēram gads.
“Visā Latvijā dažādu institūciju pārstāvji iedzīvotājus aicina aktīvāk izmantot Eiropas naudu māju siltināšanai, pat pārmet, ka iedzīvotāji ir kūtri, taču dzīvē bieži vien notiek citādi,” saka Līga Rozenberga. “Mēs izpildījām visas LIIA prasības. Mūsu mājā ir 70 dzīvokļu, banka pieprasīja vismaz 75% dzīvokļu īpašnieku piekrišanu, lai gan kopsapulcēs, pieņemot lēmumu, pietiek ar 51% balsu. Jau martā sagatavojām un iesniedzām visus vajadzīgos dokumentus, cerējām, ka varbūt maijā sāks darbus, taču tos varēja sākt tikai rudenī. Esmu ievērojusi, ka daudzās pilsētās māju renovācijas darbus sāka rudenī. Grūti saprast, kā mazā valstī var būt tik liels “bardaks”, kāpēc tiem, kas grib darīt, liek dažādus šķēršļus.”
Atbrauc kā uz kūrortu
Kad beidzot bija sagaidīts būvdarbu sākums, Lilijai Masānai radies iespaids, ka strādnieki uz Aizkraukli atbraukuši kā uz kūrortu. “Darba organizācija bija ļoti slikta. Renovācijas laikā pulksten 8 rītā darbus nekad neiesāka, tikai ap pulksten 11 — 12, pirmdienās — ap pulksten 14, darbdiena strādniekiem beidzās jau pulksten 15 —16,” viņa stāsta. “Siltās dienas strādnieki izniekoja, bet, kad sākās lietus sezona, sāka siltināt māju.”
“Kad mājas iedzīvotāju sapulcē septembrī izteicām bažas par remontdarbu sākšanu lietus sezonā, SIA “Svillas” pārstāvis lielmanīgi solīja, ka četru mēnešu laikā firma visu izdarīs, nosiltinās abas mājas, jo mūsdienu tehnoloģijas ļauj strādāt arī tādos apstākļos,” saka Līga Rozenberga.
Skalo radiatorus un sevi
Apakšuzņēmēja strādnieki skalojuši radiatorus, un par viņu darba kultūru bija sašutuši abu māju iedzīvotāji — dubļainiem zābakiem slampājuši pa istabu, netīrām drēbēm iesēdušies dīvānā, pilošu šļūteni nometuši uz paklāja, nosmērējuši sienas, un dažs ar blašķīti kabatā no iekšpuses “skalojis” arī pats sevi. “Strādnieku priekšnieks pat reiz atvainojās par padoto “prastumu”, nekulturālo uzvedību,” teic Līga Rozenberga.
Māju vecākās vienojušās, lai dzīvokļu īpašnieki konkrētā dienā būtu mājās, taču strādnieki to neievēroja. Lilija Masāna pat nosaukta par komandanti, kurai taču ir jābūt visu dzīvokļu atslēgām!
Pēc tam citu darbu veica brigāde no Talsiem, apzinīgi un kvalitatīvi strādājot no pulksten 8 līdz 22. Lilija Masāna teic, ka brigāde aizbraukusi ļoti neapmierināta, jo “Svillas” vājās darbu organizācijas dēļ tika kavēta materiālu piegāde.
Kā spoku mājā
“Svillas” strādnieki Spīdolas ielas 7. māju ietina melnā plēvē, un divus mēnešus iedzīvotāji bija kā ķīlnieki, bez dienas gaismas, arī Ziemassvētkos. Plēve nebija kārtīgi nostiprināta, un stiprā vējā radās tāds troksnis, ka iedzīvotāji naktīs nevarēja gulēt. Tagad tā ir noņemta. “Divus mēnešus mēs bijām lielā stresā, likās, ka dzīvojam kādā spoku mājā. Troksni dzirdēja arī apkārtējo māju iedzīvotāji,” stāsta Lilija Masāna. “Pēc darba strādnieki neko nesavāca, visus celtniecības pārpalikumus atstāja turpat. Par nekārtībām bieži zvanīju “Laumas” pārstāvim Mārim Pavlovam un būvuzraugam Jurim Maļinovskim, viņi vienmēr uzklausīja manas pretenzijas un lūgumus, pret viņu darbu man iebildumu nav.”
Māju vecākās vēlējušās, lai firmas pārstāvis uz jautājumiem atbild iedzīvotāju sapulcēs, taču viņš atbildējis, ka neesot te jānāk un jāklausās visādas muļķības, līgumā tas neesot paredzēts.
Kredīts jau jāmaksā
“Apbrīnoju, kā var darboties tādas firmas kā “Svillas”? Strādnieku trūkst, tā algo apakšuzņēmējus un ne par ko neatbild. Labi vismaz, ka “Lauma A” tai maksā tikai par veiktajiem darbiem,” teic Līga Rozenberga. “Iedzīvotāji ir neapskaužamā situācijā: mēs maksājam bankas kredītu — 28 santīmus par kvadrātmetru, apsaimniekošanas naudu — 27 santīmus par kvadrātmetru, kopā 55 santīmus, taču siltuma ekonomijas nav, jo nav izpildīti visi būvdarbi, galvenokārt fasādes siltināšana. Mājā dzīvo daudz mazturīgu cilvēku, kuri vispirms samaksā rēķinus, pēc tam iepērkas aptiekā un — kas gan paliek pāri? Sēžam kā lielā peļķē — maksājam, bet neredzam, par ko. Esmu vērsusies “Laumā” ar lūgumu atlikt kredīta maksājumu.”
Spīdolas ielas 7. mājā apsaimniekošanas maksa ir 27 santīmi, kredīts — 33 santīmi par kvadrātmetru mēnesī. Lilija Masāna teic, ka agrāk augšējos stāvos bija plus 25 grādi, apakšējos — plus 12 — 13, bet tagad mājā ir vienmērīgs siltuma sadalījums, iedzīvotāji paši var siltumu regulēt, rēķinos ietaupījums jau ir jūtams, jāmaksā mazāk. “Vēlējāmies kvalitatīvu mājas renovāciju, taču tagad esam pie sasistas siles — nepabeigtas mājas. Mēs, mājas iedzīvotāji, esam ļoti sāpināti, jo tādu attieksmi nebijām gaidījuši. Kādēļ gan firmai “Svillas” bija jāsāk darbi, ja tā zināja, ka tos nespēs veikt?” jautā mājas vecākā.
Vienlaikus siltināja arī māju Draudzības krastmalā 1, bet SIA “Ota un partneri’’ jau laikus paredzēja tehnoloģisko pārtraukumu — pret tās darbu “Laumai A” iebildumu nav.
***
Iedzīvotāji ir vīlušies, jo kredīts jāmaksā, taču gaidītās siltuma ekonomijas nav. “Laumas A” pārstāvji jaunu iepirkuma konkursu rīkos pēc iespējas ātrāk un cer, ka māju siltināšanas darbus varēs turpināt vasarā.
