Krāsains notikums pelēcīgi sniegotajā ainavā — tāds bija pirmais ziemas gaisa balonu festivāls “Love Cup 2016”, kas pagājušajā nedēļā notika Jēkabpilī. Tā noslēgums arī bija īpašs, jo vienlaikus lidojumā gaisa balonā salaulājās 50 pāru, kas ir Ginesa rekorda cienīgs skaits.
Festivālā piedalījās 30 vadošie gaisa balonu piloti no visas pasaules, un pasākuma apmeklētājiem tā bija iespēja redzēt tuvumā un vienlaikus tik daudz balonu. Mainīgo laika apstākļu dēļ ne visi lidojumi notika. Tāpēc visi ar bažām gaidīja 14. februārī, kad pulksten 14 gaisā vajadzēja pacelties baloniem ar pāriem un laulību ceremoniju vadītājiem no dažādām dzimtsarakstu nodaļām. Viņu vidū bija arī Pļaviņu novada dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Vija Liepiņa un viņas kolēģe Ita Lejiņa no Kokneses.
Pēc šīs interesantās pieredzes, kāda bijusi pirmo reizi, Vija Liepiņa atzīst, ka bija vērts! Iespaidu gamma gan visdažādākā.
— Viss kā dzīvē — ne vienmēr klājas tik gludi, kā plānots. Domāju, katrs bijām gaidījuši skaistu un mierīgu lidojumu, bet sniga, un līdz ar to bija mitrs un auksts. No mūsu un tuvākajiem novadiem nebija neviena pāra, un es laulāju rīdziniekus Paulīni Romanovsku un Antonu Oļeiņikovu. Viņi kopā ir pusotru gadu. Cilvēki bija sabraukuši no visas Latvijas, un šo iespēju izmantoja arī vairāki jēkabpilieši, — stāsta Vija.
Paredzētā ceremonija nesākās laikus, jo vajadzēja gaidīt lidojumam piemērotākus apstākļus. Drošības apsvērumu dēļ gaisa baloni todien nepacēlās augstu debesīs, bet turējās atsaitē. Tomēr nepieciešamais augstums bija sasniegts — vismaz piecas pēdas no zemes. Tā kā Vija Liepiņa un viņas laulājamais pāris ar gaisa balonu lidoja pirmo reizi un bija sasniegts nepieciešamais augstums, pēc nolaišanās viņus oficiāli iesvētīja. Tagad pļaviņieti var uzrunāt tā — grāfiene Vija Liepiņa fon Jēkabpils!
— Mums izsniedza arī sertifikātu, kurā rakstīts, ka, pēc simtgadīgām gaisa kuģotāju tradīcijām, esam iesvētīti ar uguni, zemi un ūdeni. Pēc lidojuma uz visiem laikiem mums dāvātas mājas, pļavas, meži, ezeri un upes ar visiem zvēriem, putniem, zivīm un cilvēkiem, kam lidojām pāri, — stāsta pļaviņiete.
Viņa atzīst, ka nebaidījās no lidojuma. Galvenais esot bijis labi paveikt savu darbu, un tas izrādījās lielākais pārbaudījums. Balona grozs ir diezgan mazs, lai tur ērti justos vairāki cilvēki. Turklāt troksnis gāzes padeves dēļ bijis tik liels, ka skaistās runas varēja aizmirst. Vija stāsta, ka sabāzuši galvas kopā, runājuši skaļā balsī, lai vispār kaut ko varētu dzirdēt. Tomēr viss notika — jaunais pāris deva viens otram jāvārdu un skūpstu, mija gredzenus, parakstīja dokumentus un saņēma laulības apliecību.
Neraugoties uz grūtībām, Vija atzīst, ka visskaistākais šajā pasākumā bija tas, ka pāris bija laimīgs par savu īpašo dienu. Nekas nespēja sabojāt viņu prieku. To visu diezin vai viņi aizmirsīs.
Vijai Liepiņai tā nebija pirmā laulības ceremonija ārpus telpām. Kāds pāris laulāts uz kuģīša Daugavā, un bijušas arī ceremonijas dabā. Kas zina, vai vēl kādreiz būs nepieciešams laulāt gaisa balonā, bet privāti noteikti vēl reizi vēlētos izbaudīt lidojumu debesīs. Nu jau kā pilntiesīga gaisa kuģotāja grāfiene. ◆
