Ja plānojat kāzas un prašņājat tuvinieku agrāko gadu pieredzi, vismaz vienā jautājumā varēsiet justies gudrāki — tiklīdz viņi stāstīs par ārsta vizītēm un medicīniskām izziņām, atbildiet, ka tādas vairs nav nepieciešamas.
Ja plānojat kāzas un prašņājat tuvinieku agrāko gadu pieredzi, vismaz vienā jautājumā varēsiet justies gudrāki — tiklīdz viņi stāstīs par ārsta vizītēm un medicīniskām izziņām, atbildiet, ka tādas vairs nav nepieciešamas. To paredz Civilstāvokļa aktu likums.
“Medicīniskā izziņa diemžēl netiek prasīta, kopš 2005. gadā stājās spēkā Civilstāvokļa aktu likums. Jaunajai ģimenei pārbaudīt veselību noteikti nebūtu par sliktu,” joprojām skeptisko attieksmi pauž Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Janīna Vēbere. Viņa nenoliedz, ka nereti izziņas bija formālas, ģimenes ārsts ierakstīja “praktiski vesels”, pat neiedziļinoties un nesūtot pie speciālistiem. Taču citi pret pienākumu izturējās godprātīgāk. “Ģimenes ārsts zina savus pacientus, varbūt ne vienmēr nosūtījumi ir nepieciešami, bet ne visi ir godīgi un atklāti pret partneri. Piemēram, par grūtniecību būtu skaidrība — ir vai nav.” Ar ārstu varētu pārrunāt partnera veselības problēmu iespējamo ietekmi uz pēcnācējiem.
Iepriekš veselība un atzinums par to “palika uz ārsta sirdsapziņas”, bet tagad tas ir katra paša ziņā, uzsver J. Vēbere: “Medaļai ir divas puses. Mūsu uzdevums nav blēžus ķert.” To pašu viņa attiecina uz izmaiņām likumā, kas paredz — piesakoties laulību reģistrācijai, vairs nav nepieciešama dzimšanas apliecība, pietiek ar pasi. Jaunā parauga pasēs vairs nav atzīmes par iepriekšējām laulībām, par šķiršanos. Ne visām dzimtsarakstu nodaļām ir piekļuve Iedzīvotāju reģistra datubāzei, kas ļauj informāciju pārbaudīt operatīvi. “Likums paredz, ka ir iespējams pārbaudīt datus, taču viss paliek uz cilvēka atbildības,” atgādina J. Vēbere.
Psihiatre Daina Poriņa, atceroties iepriekšējo pieredzi, stāsta, ka dažos gadījumos jautājusi, vai ir informācija par izvēlētā dzīvesbiedra veselību. Tā ārste rīkojusies, ja cilvēkam jau bijusi apstiprināta diagnoze, kas var ietekmēt gan kopdzīvi, gan pēcnācējus. “Šāds variants — kad netiek prasītas izziņas — vairāk saskan ar cilvēktiesībām. Man nav tiesību izpaust trešajai personai faktus par cilvēka veselību,” teic D. Poriņa. Laulība ir divu cilvēku vienošanās, kas paredz risku un uzticēšanos godaprātam.
“Precēšanos vispār atceros kā pa miglu, šķiet, kaut kādu izziņu vajadzēja,” atceras Anita, kura laulību noslēdza 2003. gadā. Ģimenes ārste tikai prasījusi, vai līgavainis zina par grūtniecību. “Kā gan varēja nezināt, ja līdz kāzām es jau biju ar apaļu vēderu!”
