Aizvadītās tūrisma sezonas sākumā paredzēja, ka krīzes laikā Latvijas iedzīvotāji mazāk ceļos pa ārvalstīm, izvēloties pavadīt brīvdienas tepat Latvijā. Daudzi domāja, ka valsts ekonomiskā situācija lauku tūrisma nozarei varētu būt pat labvēlīga. Taču tā nav — krīze pamatīgi ietekmējusi ikvienu ar šo jomu saistīto.
Par 70 procentiem mazāk klientu
Krīze vairāk vai mazāk ietekmējusi visu valstu lauku tūrisma nozari, un pērnā gada rezultāti kopumā bija sliktāki, nekā prognozēts. “Staburags” aptaujāja vairākus Aizkraukles reģiona tūrisma nozares pārstāvjus un uzzināja, ka arī viņiem neklājas viegli. Cenas atpūtas kompleksos un viesu mājās samazinātas vidēji par 30 procentiem, bet apmeklētāju skaits sarucis pat par 70 procentiem. Cilvēki joprojām atpūšas laukos brīvdienās vai svin svētkus, taču tērē tam daudz mazāk naudas. Šobrīd daudzmaz labi klājas vien tiem, kuriem iepriekšējos gados izveidojies stabils pastāvīgo klientu loks.
Atpūšas ģimenes un draugi
Aizkraukles reģiona tūrisma uzņēmēji atzina, ka šobrīd pieprasītākie ir viesu nami ģimeņu atpūtai vai nelielām draugu kompānijām, kuros garantē kvalitāti par klientam pieņemamu cenu. Pieaug arī “pēdējā brīža” pasūtījumi — apmeklētāji atpūtas kompleksus vai viesu mājas rezervē neilgi pirms brīvdienām, gaidot akcijas, īpašos piedāvājumus vai cenu atlaides. Bieži vien rezervētāji pārdomā un neierodas, pat nebrīdinot. Līdz ar to ievērojami samazinājies lauku tūrisma uzņēmumu ienesīgums.
Izdzīvošanas laiks
Pērn iedzīvotāji tērēja naudu ļoti piesardzīgi, un arī šobrīd vērojama līdzīga situācija. Apmeklētāji mazāk naudas tērē uz vietas un vairāk izvēlas pamata pakalpojumus, piemēram, pirti, naktsmītni uz dienu vai divām, ja piedāvā, tad arī ēdināšanu. Pašreizējā situācijā nedaudz labāk klājas tiem uzņēmējiem, kuri pakalpojumus piedāvā par konkurētspējīgu, saprātīgu cenu, taču tie, kuri cenas saglabā nesamērīgi augstas, zaudē ievērojamu apmeklētāju daļu.
Aptaujātie atzīst, ka viņi lielākoties strādā “pa nullēm”, bet citu viņu kolēģu ienākumi nenosedz pat izdevumus. Viss lielā mērā atkarīgs gan no paša uzņēmēja saimniekotprasmes, gan no iedzīvotāju maksātspējas. Vislielākās pārmaiņas laukos izjūt tie uzņēmumi, kas orientēti lielo pasākumu apkalpošanai, piemēram, kāzu, banketu, sporta spēļu, kā arī tie, kuri sava biznesa attīstībai ņēmuši pārmērīgi lielus kredītus. Lauku tūrisma uzņēmējiem šis ir izdzīvošanas laiks.
Nākotnē raugās optimistiski
Lai gan “Staburaga” aptaujātie atpūtas vietu īpašnieki un pārvaldnieki atzina, ka situācija lauku tūrismā ir smaga, viņi ir optimistiski noskaņoti un cer, ka drīzumā situācija uzlabosies. Liels atspaids pašlaik esot pastāvīgie klienti, kuri, lai gan retāk, bet tomēr brauc atpūsties. Rokas neļauj nolaist arī paņemtie kredīti, tie tomēr jāatmaksā laikus.
Eiropā neklājas viegli
Eiropas lauku tūrisma organizāciju apvienības “Eurogites” aptaujas rezultāti liecina, ka arī citviet pasaulē neklājas vieglāk. 20 dažādās atšķirīgās valstīm, piemēram, Austrijā, Baltkrievijā, Francijā, Vācijā, Rumānijā un citās, viesu mājās pavadīto nakšu skaits samazinājies par sešiem procentiem, bet nedēļas nogalēs vietējo apmeklētāju skaits pieaudzis par sešiem procentiem. Taču dažās valstīs, piemēram, Latvijā, Spānijā un Portugālē, kuras ekonomiskā krīze skārusi visstiprāk un pieaudzis bezdarbs, vērojams samērā liels vietējo klientu samazinājums.
Interesanti, ka Horvātijā un Rumānijā pērn lauku tūrismā bija vērojams pat pieaugums. Organizāciju pārstāvji atzīst, ka tas ir laikus veikto aktivitāšu, dažādu lauku tūrismu popularizējošu pasākumu — festivālu, svētku un efektīvas reklāmas internetā dēļ. Paredzams, ka kopumā ieņēmumi lauku tūrisma nozarē turpinās samazināties vēl vismaz četrus šīgada mēnešus.
Katrā valstī savas īpatnības
“Eurogites” dati norāda, ka visnegatīvāk lauku tūrisma nozari krīze ietekmējusi Baltkrievijā. Samazinājies gan korporatīvo, gan individuālo klientu skaits un maksātspēja. Izraēlā samazinājies tūrisma pieprasījums, taču ievērojami palielinājies piedāvājums, bet Nīderlandē novērots, ka iedzīvotāji samazina ceļošanas budžetu.
Austrijā un Vācijā aizvadītais gads nav ievērojami atšķīries no 2008. gada izdevīgo cenu un salīdzinoši nelielo ceļošanas attālumu dēļ. Interesanti, ka pērnvasar Austrijā lauku tūrisma pakalpojumu cenas pat pieauga par 3%, kamēr citviet pazeminājās. Beļģijā vietējo tūrismu labvēlīgi ietekmēja laika apstākļi, un cilvēki ceļojumu vietā brīvdienas pavadīja, izmantojot tūrisma pakalpojumus savā valstī. Savukārt Grieķijā krīze mazāk ietekmējusi iedzīvotājus, kuru ienākumu līmenis ir virs vidējā.
Rīgā tiksies profesionāļi
Par lauku tūrisma pārmaiņām un iespējām, kvalitātes un apmācību jautājumiem nozares profesionāļi no visas Eiropas apspriedīsies konferencē Rīgā šīgada 9. jūnijā. To rīkos Latvijas Lauku tūrisma asociācija “Lauku ceļotājs” sadarbībā ar Eiropas lauku tūrisma organizāciju “Eurogites” un daļēju Eiropas Komisijas “Leonardo da Vinci” programmas atbalstu. Pēc konferences būs Latvijas rīkotā “Eurogites” ģenerālā asambleja, bet pēc tās ārvalstu dalībnieki dosies nelielā ekskursijā pa Latvijas lauku tūrisma mītnēm. Informāciju par konferenci publicēs un regulāri papildinās interneta vietnē www.celotajs.lv.
Cerīgāku rītdienu lauku tūrisma uzņēmējiem sola premjera Valda Dombrovska un valdības apņemšanās samazināt pievienotās vērtības nodokli šai nozarei līdz desmit procentiem, kā tas bija iepriekš.
VIEDOKĻI
Viktors Tihanovs,
atpūtas kompleksa “Zariņi” Aizkraukles pagastā īpašnieks:
— Kā jau visur, arī mums ir grūti, klientu skaits samazinājies par 50 līdz 70 procentiem. Kādreiz klienti telpas īrēja dažādām svinībām un banketiem, bet tagad pieprasītākie pārsvarā ir pirts pakalpojumi. Saprotam cilvēkus — valstī valda bezdarbs un naudas nav. Taču nākotnē raugāmies cerīgi, turpināsim iesākto, jo visu laist postā nevar, žēl.
Gunta Rupenheite,
brīvdienu mājas “Iecavnieki” Sērenes pagastā pārvaldniece:
— Šis ir mūsu ģimenes uzņēmums un strādājam kā komanda. Kādreiz pasākumu laiku un telpu rezervāciju plānoja laikus, bet šobrīd tūrisma nozarē vērojama tendence rezervēt pakalpojumu, taču pēdējā brīdī atteikties. Lai gan tūrisma nozarē darbojamies neilgi, ir pastāvīgie klienti, kuri pārsvarā arī apmeklē “Iecavniekus”. Brauc arī darbinieku grupas. Kopumā apmeklētāju skaits sarucis aptuveni par 70 procentiem. Cilvēki bieži vien gaida atlaides un pat tad vēl padomā, pirkt pakalpojumu vai nē. Tā kā jāatmaksā bankā ņemtais kredīts, darbību nepārtrauksim. Nekas nav mūžīgs, krīze reiz beigsies. Galvenais — nepadoties.
Miervaldis Bērziņš,
atpūtas kompleksa “Makšķernieku paradīze” Vallē īpašnieks:
— Salīdzinot ar pērno gadu, apmeklētāju skaits ir sarucis aptuveni par 70 procentiem. Esam samazinājuši pakalpojuma maksu, bet tas neko nemaina. Pārsvarā brauc atpūsties gan ģimenes, gan draugu kompānijas. Vasarā lielākoties īrēja telpas kāzām, jubilejām un tamlīdzīgiem pasākumiem, bet pašlaik brauc makšķernieki un tie, kuri vēlas atpūsties nedēļas nogalē. Iepriekš bija pieprasījums arī naktsmītnēm, bet nu tas sarucis aptuveni par 95 procentiem.
Kādreiz pakalpojumus rezervēja mēnesi un pat pusgadu iepriekš. Tagad kaut ko rezervē pēdējā brīdī, bet pēc tam atsaka vai neierodas un pat nebrīdina. Līdz ar to zaudējam gan klientu, kurš pieteicās, gan to, kurš gribēja, bet netika, jo ņēmām vērā rezervēto. Lai gan situācija pašlaik ir visai drūma, esmu optimists, gan būs labi.
