Trīs vallietes izveidojušas mikrokredīta grupu, un viena no viņām saņēmusi bezprocentu aizdevumu 500 latu apmērā, kas ieguldīts uzņēmējdarbības attīstībā.
Trīs vallietes izveidojušas mikrokredīta grupu, un viena no viņām saņēmusi bezprocentu aizdevumu 500 latu apmērā, kas ieguldīts uzņēmējdarbības attīstībā. Pēc gada viņai šī summa jāatdod nākamajai grupas dalībniecei, lai savukārt viņa varētu izmantot to savā biznesā.
500 latu bez procentiem
Mikrokredīta projektu 1998. gadā Latvijā sāka realizēt Latvijas lauksaimniecības universitātes profesore Baiba Rivža. Viņa joprojām koordinē šī projekta darbību Latvijā.
Mikrokredīta projekta ideja ir atbalstīt Latvijas lauku sievietes, kuras vēlas sākt savu biznesu. Grupā apvienojas 3—5 sievietes, katra izstrādā savu biznesa plānu, un viena no viņām saņem 500 latu lielu bezprocentu aizdevumu. Gūstot peļņu savā biznesā, pēc pusgada šo naudu jāsāk atdot, bet pēc gada tāda pati summa jāsaņem nākamajai grupas dalībniecei. Un tā, kamēr šo iespēju izmantojušas visas mikrokredīta grupā iesaistītās sievietes.
Mikrokredītu finansē kāds fonds vai organizācija. Līdz 2003. gada rudenim mikrokredītus Latvijā finansēja Ziemeļvalstis. Patlaban atbalstu sniedz Latvijas Zemkopības ministrija. Pirms naudas saņemšanas sievietēm kursos jāapgūst, kā sākt uzņēmējdarbību, veikt tirgus analīzi un grāmatvedības pamatus.
Sākt no nulles — risks
Vallē mikrokredīta grupā apvienojušās Silva Bērenfelde, Diāna Ruģele un Zinta Kalniņa. Grupas vadītāja ir Bērenfeldes kundze. Šīs kundzes aktīvi iesaistās visās pagasta norisēs, ir sabiedriskās sieviešu organizācijas “Pūces” dalībnieces, regulāri apmeklē dažādus seminārus. Visas nodarbojas arī ar privātbiznesu: Silvai Bērenfeldei pieder neliels veikaliņš, Zinta Kalniņa nodarbojas ar cūkkopību, bet Diāna Ruģele audzē dārzeņus.
“Ja ar piešķirtajiem 500 latiem biznesu grib sākt pilnīgi no nulles, riskē, ka pēc pusgada vēl var negūt peļņu, lai varētu naudu atdot. Ir pagasti, kur mikrokredīta grupām papildu naudu piešķir vietējās pašvaldības. Mūsu grupas dalībnieces saņem tikai projektā paredzētos 500 latu. Taču uzņēmējdarbības sākšanai tukšā vietā ar to vien tomēr ir par maz. Daudz drošāk, ja projektā iesaistījušās sievietes, kuras jau ar kaut ko nodarbojas. Tad piešķirto naudu var ieguldīt biznesa attīstībā, kā tas ir mūsu gadījumā,” stāsta Silva Bērenfelde.
Tikšanās vieta “Pūces bodē”
Pirmā piešķirto naudu izmantojusi Zinta Kalniņa, cūku fermā ierīkojot dzīvnieku dzirdnes, kas atvieglo darbu saimniecei un ir ērtāk lopiem. Pēc vairākiem mēnešiem viņai nauda jāsāk atdot, un tad to saņems Diāna Ruģele. Viņa iecerējusi to ieguldīt tūrisma attīstībā, upes krastā izveidojot atpūtas vietu makšķerniekiem. Pēc tam naudu izmantos Bērenfeldes kundze, kura vēlas paplašināt savu veikalu.
Projekts paredz, ka reizi mēnesī grupas dalībniecēm jātiekas un jāpārrunā, kā kurai klājas un kas pa šo laiku noticis. Vallietes šīs tikšanās reizes neskaita, vien ik pa brīdim “saskrienas” “Pūces bodē”, kura ir pagasta centrā un kur strādā grupas vadītāja Silva. “Sievietēm, kuras sāk uzņēmējdarbību, ir ļoti svarīgi just drauga plecu. Mums tas ir nedaudz savādāk, tomēr satiekamies diezgan bieži. Esam arī atbildīgas viena par otru, jo, ja viena kredītu atdot nevarēs, mums visām kopā būs jādomā, kā rīkoties,” stāsta Silva Bērenfelde.
Viņa aicina sievietes arī citos pagastos padomāt par šo atbalstu uzņēmējdarbības sākšanai. Lai naudu saņemtu, nav vajadzīga ķīla vai galvojums kā bankā, jāuzraksta tikai “dzīvotspējīgs” biznesa plāns. “Iespēja jāizmanto! Zemgales laukos sievietes ir visaktīvākās, un šī reģiona pagastos darbojas visvairāk mikrokredīta grupu,” teic Bērenfeldes kundze.
