60. un 70. gados Latvijas laukos pati skaistākā, prestižākā puķe, kas rotāja dārzus un ko izmantoja pasniegšanai dažādās godībās, bija peonija.
60. un 70. gados Latvijas laukos pati skaistākā, prestižākā puķe, kas rotāja dārzus un ko izmantoja pasniegšanai dažādās godībās, bija peonija. Pirmā koši sarkaniem ziediem uzziedēja tā sauktā Jāņu peonija. Labu laiciņu pēc tam, līdz pat Annas dienai, turpināja ziedēt pārējās: baltas, gaišāk un tumšāk sārtas, tumši sarkanas skrajām lapām, ar dzeltenu viduci, tumši ķiršsarkanas un vēl citas.
Trīs grupas
Peonijas Latvijā audzē jau trešo gadsimtu, bet Eiropā tās ieveda 1636. gadā. Vēstures materiāli liecina, ka Ķīnā tās audzētas un lietotas ārstniecībā jau pirms mūsu ēras. Peonijas ir gundegu dzimtas augs ar gandrīz 50 dažādām sugām. Pie mums visbiežāk audzē kokveida un lakstveida
peonijas. Šoreiz pievērsīsimies lakstveida peonijām, kuru vairākas sugas audzē un izmanto selekcijā. Vecāko šķirņu stādus varam iegādāties par 3 līdz 5 latiem gabalā, bet ir arī ļoti modernas, kuras maksā vairākus desmitus un arī simtus latu. Ir šķirnes dzelteniem ziediem, kurām viens stāds maksā 90 līdz 150 latu. Pie mums jau plašāk izplatītās šķirnes ir “Rubra plena”, “Festiva maxsima”, “Sarah Bernhardt” un citas. Peoniju selekcijā izvirzīti vairāki kritēriji, kas jāievēro, lai šķirne iegūtu popularitāti: 1) cers nedrīkst izgāzties uz visām pusēm; 2) ziediem jābūt izturīgiem, lai lietainā laikā nemetas puve.
Pēc ziedu formas peonijas iedala vairākās grupās: vienkāršās jeb klajās un puspildītās. Pēdējai ir apakšgrupas: anemoņu (vienā rindā sakārtotas vainaglapas, par vainaglapām pārveidojušās putekšņlapas zieda centrā veido lielu pušķi) un Japānas (ziedi – vienkārši vai puspildīti, to centrā par vainaglapām pārveidojušās putekšņlapas, kas vairumā gadījumu ir dzeltenas vai sārtas). Vislielākā peoniju grupa ir pildītās peonijas: ar puslodveida ziediem, vainagveida ziediem, rožveida un pusrožveida ziediem.
Laukā un saulē
Peonija dārzā vienā vietā nepārstādīta var augt ļoti ilgi, literatūrā minēts, ka pat 30 gadu. Vien jāizvēlas saulaina augšanas vieta, jo ēnainās vietās peonijas nezied. Arī pārāk dziļi iestādītām peonijām lapas gan sakuplo, bet ziedu ir maz vai arī tie neveidojas vispār. Vietai ir jābūt atklātai, tad
peonijas mazāk slimos. Tām der labs mēslojums, arī organiskais, bet puķes nedrīkst pārmēslot ar slāpekli, tad mitros laika apstākļos, turklāt ja vēl augs ir aizvējā, tam var piemesties pelēkā puve un nopūt ne tikai ziedi, bet arī lapas un ziedkāti pie cera vietā, kur tie nāk laukā no zemes. Nav ieteicami arī sabiezināti stādījumi, zemas un mitras vietas. Vienu augu pie otra nedrīkstētu stādīt tuvāk par 60 cm, tomēr jārēķinās, ka cers augs un kļūs aizvien lielāks, tāpēc vietās, kur tas augs daudzus gadus dārza skaistumam, attālums jādivkāršo līdz 1,2 m. Lai stādījums pavasarī izskatītos košāks, starp ceriem var iestādīt dažus narcišu, krokusu, sniegpulkstenīšu, zemo sīpolīrisu vai citu sīpolpuķu sīpolus. Kad sakuplos peonijas, pavasara ziedētāju lapas jau būs nokritušas.
Augšanas vieta īpaši jāsagatavo
Izvēloties vietu peonijām, ieteicams augsni ielabot vismaz 50 cm dziļumā. Vislabākā būs smilšmāla augsne ar gandrīz neitrālu reakciju – ph 6,5. Lai augsni ielabotu, vispirms ir jānoņem jau dārzā ielabotā augsnes virskārta un jānober rokamās stādu bedres malā. Tad jāizrok bedre 50 cm dziļumā un jāizņem pārējā zeme. Bedres dibenu vēl ieteicams uzirdināt uzrokot. Pēc tam bedri pilda ar kūdras, kūtsmēslu vai lapu zemes kompostu, kam ieteicams pievienot arī mālainu zemi. Ja bedri gatavo vismaz mēnesi pirms stādīšanas, tajā vienam ceram ieteicams iestrādāt arī 200 gramus pilnmēslojumu – N:P:K (1:3:3). Ja to dara tieši pirms stādīšanas, minerālmēslojumu labāk nelikt, jo tas var apdedzināt auga saknes. Augsni neitralizē – vislabāk ar krītu, bet var lietot arī dolomīta miltus vai koka pelnus. Ja bedri gatavo neilgi pirms auga stādīšanas, tad to nepieciešams labi salaistīt ar ūdeni. Bedres virskārtā uzber to augsni, kas jau dārzā bija ielabota un ko iepriekš noraka un nolika bedres malā. Lai pasargātu augus no pelēkās puves, ieteicams stādīšanas vietā iestrādāt arī bioloģisko augu aizsardzības līdzekli – trihodermīnu. Peonijas stāda uzmanīgi, lai nenolauztu sakneņus. Stāda pumpurs zemē nedrīkst būt dziļāk par četriem līdz pieciem cm no augsnes virsmas. Pēc iestādīšanas peonijas kārtīgi salaista.
Kopšana
Stādījums jāpieskata, lai neieviestos sakneņu nezāles – vārpata, kosa, gārsa un citas. Sausās vasarās augi jālaista. To ieteicams izdarīt kopā ar mēslošanu, jo šādi vislabāk tiek izmantotas barības vielas, ko visi augi uzņem izšķīdušā veidā. Sevišķi svarīga sausos laika periodos ir peoniju laistīšana pavasarī un jūlija otrajā pusē, kad veidojas nākamā gada pumpuri. Tādējādi laistīšana sekmē arī nākamā gada ziedēšanu. Papildmēslošanu veic vairākas reizes, pirmo reizi dodot slāpekļa mēslojumu, bet otrajā un trešajā reizē jāizvēlas kāds no pilnmēslojumiem, kur slāpekļa ir mazāk. Mēslošanai noderēs arī raudzēta virca. Peoniju kolekcionārs Aldonis Vēriņš, lietojot vircu, iesaka pirms mēslošanas peoniju ceram vietā, kur no zemes nāk ārā stublāji, uzbērt pāris sauju smilšu, lai virca nesaskartos ar stublāju un augus neapdraudētu pelēkā puve. Jāatceras, ka, laistot ar vircu, tā jāatšķaida ar ūdeni attiecībā 1:10.
Šķiet, vispostošākā peonijām ir pelēkā puve. Lai no tās izvairītos, ieteicams lietot trihodermīnu, iestrādājot to augsnē ap peoniju ceru, pavasaros augus var aplaistīt ar bordo šķīdumu. Ja tomēr cerā parādās kāds bojāts ziednesis vai lapa, tas jāizgriež un jāsadedzina. Rudenī ziedneši un lapas ir jānogriež līdz zemei un jāsadedzina. Nav dzirdēts, ka ziemās peonijas izsaltu.
Ja peonijas vēlas pārstādīt, pavairot, cers jāizrok rudenī un no tā jāatdala jaunais stāds ar aprēķinu, lai tam būtu vismaz trīs dzinumi un vairāki neatlauzti sakneņi. Īstu dekorativitāti pārstādītās peonijas sasniegs ceturtajā līdz sestajā augšanas gadā.
Ja cers sakuplojis un tam ir daudz ziednešu, var griezt ziedus, taču tie būtu jāgriež ar aprēķinu, lai pie stublāja vēl paliktu dažas lapas. Nereti peonijām uz viena ziedneša veidojas vairāki pumpuri. Šajā gadījumā izvēle ir puķkopja ziņā. Nolaužot liekos pumpurus, tikko tie parādījušies, izveidosies viens ļoti krāšņs zieds. Ļaujot, lai pakāpeniski izplaukst visi ziedpumpuri, ziedi nebūs tik lieli un izcili, toties peonija ziedēs ilgāk. Pastāv arī uzskats, ka, ļaujot izziedēt daudziem ziedpumpuriem uz viena kāta, krūms novājinās. Kad augs ir noziedējis, sēklotnes jānogriež, pretējā gadījumā augs izlietos barības vielas sēklu ražošanai un pats novājināsies.
