Par lauku pašvaldību attīstību un par to, kā cilvēki tajās jūtas — tāds bija galvenais temats, par ko šoreiz runāja 440 Latvijas pagastu padomju vadītāju savā kārtējā sapulcē, kura pagājušās nedēļas nogalē notika Skrīveros.
Par lauku pašvaldību attīstību un par to, kā cilvēki tajās jūtas — tāds bija galvenais temats, par ko šoreiz runāja 440 Latvijas pagastu padomju vadītāju savā kārtējā sapulcē, kura pagājušās nedēļas nogalē notika Skrīveros.
Pagastu vadītāju sapulce notiek reizi divos gados, kad tiek pārspriests kāds aktuāls jautājums. Iepriekš tā bija Jaunpiebalgā. Skrīveros sabraukušie pašvaldību pārstāvji atcerējās, ka tieši pēc iepriekšējās Latvijā “krita” valdība. Latvijas pagastu apvienības valdes priekšsēdētājs Gunārs Laicāns ar smaidu atzina: lai notiktu valdības maiņa, jābūt arī citiem apstākļiem, kuri sakritības dēļ arī bija — izbēguši cietumnieki, pilnmēness… Tā ka neko nevarēja zināt.
Šobrīd jau var sacīt: vismaz pagaidām šai valdībai gals nav gaidāms. Politiķiem tagad svarīgākais ir sagatavoties Saeimas vēlēšanām, tikmēr pagastu vadītāji šajā politiskajā jūklī joprojām jūtas nestabili.
Vai būs “treknie” gadi?
Galvenokārt par naudu, precīzāk, par tās nepietiekamību, kā arī par ieilgušo administratīvi teritoriālo reformu savā sapulcē runāja lauku pašvaldību pārstāvji.
— Plānojot valsts investīcijas turpmākajiem septiņiem gadiem, nav skaidrs, cik no tā visa tiks laukiem. Šobrīd nevar paredzēt, vai laukus gaida septiņi tā sauktie “treknie” vai arī krīzes gadi? Valdībai nav reālu priekšlikumu, kā attīstīt reģionus. Turklāt 15 gadu mēs par teritoriālo reformu tikai runājam, bet nekā konkrēta nav, cilvēki ir neziņā, — sapulcē teica Gunārs Laicāns.
Viņš atzina, ka dažādu izglītības, sociālo un veselības iestāžu optimizāciju mūsu valstī saprot vienīgi kā atbilstošās jomas koncentrēšanu lielākajos centros. Un tas notiek pēc principa: bija skola pagastā — nav skolas, bija bērnudārzs — nav bērnudārza, bija cilvēks — vairs nav.
Ministrija bez līdzekļiem
Šajā sapulcē piedalījās arī valdības pārstāvji — reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Māris Kučinskis, vides ministrs Raimonds Vējonis, īpašu uzdevumu ministre sabiedrības integrācijas lietās Karina Pētersone un Zemkopības ministrijas valsts sekretāre Laimdota Straujuma. Visus uzrunāja Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis. Viņi savās runās bija optimistiskāki, akcentējot lauku pašvaldību lielo lomu un iedrošinot meklēt attīstības iespējas.
— Pilsētām un laukiem nav savstarpēji jākonkurē, bet jāsadarbojas. Sadarbības modeļi var būt dažādi, jo arvien vairāk cilvēku par savu dzīvesvietu izvēlas laukus, — teica reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Māris Kučinskis.
Kā iespējamos lauku atbalsta pasākumus viņš nosauca finanšu izlīdzināšanas sistēmas pilnveidi valstī, partnerības veidošanu, vairāk naudas piesaistot no dažādiem fondiem. Diemžēl ministrs nevarēja nosaukt konkrētas summas, uz kādām lauki varētu nākotnē cerēt. Pašvaldību vadītāji kārtējo reizi vīlušies atzina — “viņu” ministrijai naudas nav.
Pieteikties varēs visi
Par konkrētākām lietām jau runāja vides ministrs Raimonds Vējonis. Viņš aicināja izmantot ne tikai Eiropas Savienības fondu piedāvātās iespējas, bet neaizmirst arī par Latvijas vides aizsardzības fondu.
Savukārt Zemkopības ministrijas pārstāve Laimdota Straujuma informēja par Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai. Tas domāts lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūras attīstībai, ciematu atjaunošanai un attīstībai, lauku mantojuma saglabāšanai un programmai “LEADER”. Kopējā piešķirtā summa ir 1,2 miljardi eiro. No šīs naudas puse paredzēta lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares konkurētspējas uzlabošanai, 30 procentu — vides un lauku ainavas uzlabošanai, bet, vismazāk, tikai 20 procentu, — dzīves kvalitātes uzlabošanai lauku apvidos un lauku ekonomiskajai dažādošanai.
Ministrijas pārstāve informēja, ka projektu pieteikumus pieņems trīs reizes gadā un noteicošais atbalsta piešķiršanai noteikti nebūs tas, kurš pirmais to iesniegs.
Naudas par maz
Pašvaldību vadītāji daudz diskutēja ne tikai no tribīnes, bet arī starpbrīžos un pēc sapulces oficiālās daļas. Ko viņi paši domā par lauku attīstību un šīs sapulces nozīmi?
— Skrīveri ar 4200 iedzīvotājiem ir spējīgi pastāvēt un attīstīties patstāvīgi. Tomēr piekrītu, ka vajag vairāk valsts investīciju. Pašvaldības budžeta pietiek vien izdzīvošanai, — atzīst Skrīveru pagasta padomes priekšsēdētājs Pēteris Jansons.
Nesen Skrīveri kļuva par šīgada sakoptāko Latvijas pagastu Zemgales reģionā, atzīti arī par iedzīvotāju sociālās vajadzības atbalstošāko pašvaldību. Pēteris Jansons uzskata, ka tas ir deputātu nopelns, kuri izvērtēja un nolēma atbalstīt pagasta sociālā centra celtniecību. Šobrīd tas ir viens no objektiem, ar kuru Skrīveri var lepoties. Turklāt pagastā strādā labi speciālisti.
Sadale nepareiza
Arī Aizkraukles rajona padomes un Iršu pagasta padomes vadītājs Pēteris Keišs ir pārliecināts, ka mazajiem pagastiem būtu nākotne. — Bēdīgākais ir tas, ka mazie pagasti no valsts nesaņem nekādu atbalstu. Pilsētās investē nepārtraukti, bet mēs dažādus pieteikumus varam rakstīt vai nerakstīt — rezultāta nekāda. Diemžēl mazs pagasts no politiskā viedokļa nav nekas, jo naudu valstī dala pēc partiju “deguniem”. Šāda līdzekļu sadale ir pilnīgi nepareiza. Ja pašvaldība ir tālāk no centra, jādarbojas kompensācijas mehānismam, bet tagad ir otrādi. Centram ir, bet laukiem nekā, — saka Pēteris Keišs.
Nesen Jēkabpils rajona Krustpils pagasts paziņoja, ka domā par pievienošanos Pļaviņām un piedalīsies kopīgā izpētes projektā.
— Uz Jēkabpili tomēr neskatāmies, jo tā ir liela pilsēta, bet Pļaviņas mūs interesē. Pagastā šobrīd vērojama attīstība, jo arvien vairāk jūtam uzņēmēju interesi iegādāties zemi. Notiek arvien straujāka privātmāju celtniecība. Esam piepilsēta, un cilvēkiem tas ir izdevīgi. Krustpils pagastā sāk realizēt vairākus nozīmīgus projektus, paredzēts arī apvedceļš. Ja tas viss sekmīgi attīstīsies, varam pastāvēt arī vieni, jo jau šobrīd spējam iztikt ar to, kas mums ir, — pārliecināta Krustpils pagasta padomes vadītāja Mirdza Zirnīte.
***
Tomēr, lai cik neapskaužamā situācijā šobrīd ir lauku pašvaldības, galvas liekot kopā un strādājot, izdevies arī daudz panākt. Veidojas ciešāks dialogs ar valdību un Saeimu, reālu atbalstu iedzīvotāji gūst no iestāšanās Eiropas Savienībā, arvien sakoptāka kļūst vide.
Skrīveros notikušajā sapulcē pašvaldību vadītāji pieņēma arī vairākas rezolūcijas nākamajai Saeimai un valdībai. Tajās teikts, ka nav pieļaujama lauku infrastruktūras iznīcināšana un administratīvi teritoriālā reforma jāveicina ar ekonomiskām metodēm. Izteikts arī aicinājumu politiskajām partijām — padomāt par lauku attīstību.
