“Interesanta vasara!” par laikapstākļiem saka Aizkraukles puses lauksaimnieki. Kā veicas saimniekošanā dažādās nozarēs, un cik lielā mērā laikapstākļi ietekmēs ražu? Stāsta paši jomas pārstāvji.
Šogad lauksaimnieki visā Eiropā sastopas ar dabas anomālijām: dažviet ir neierasti karsts, savukārt Latvijā pārsvarā ir auksts un lietains laiks. Kā tas ietekmēs ražu? Vai plānoti darbi jau paveikti? Atklāj dārzeņu, graudu un lopu audzēšanas saimniecību īpašnieki.
Kartupeļu raža cerīga
Aiviekstes pagasta piemājas saimniecībā “Juči” apmēram hektāra platībā audzē kartupeļus un audzē arī lopus. Saimnieks Pēteris Kalniņš atklāj: patlaban izskatās cerīgi, bet par kartupeļu ražu vēl pāragri spriest. “Lielākajā kartupeļu laukā izskatās labi, bet piemājas dārziņā sākusies lakstu puse. Dzirdēju no kaimiņiem, ka arī Vietalvas pusē izplatās lakstu puve. To ietekmējis lietainais laiks. Mazliet pacīnījos ar Kolorādo vabolēm.”
“Juču” saimnieks bilst, ka jaunos kartupeļus savam patēriņam rok jau pāris nedēļu, un šķiet, ka raža ir normāla. “Vispirms vajag siltumu, bet nedrīkst būt arī par mitru, tad sākas problēmas — kartupeļi bojājas, sliktāk glabājas. Patreiz gan sūdzēties nevar, bet ļoti atkarīgs, kādā augsnē kartupeļi iestādīti. Smagākā augsnē kartupeļi jau varēja ciest no nokrišņu daudzuma.”
Kāda, viņaprāt, ir šī vasara? “Interesanta!” saka Pēteris Kalniņš. “Cilvēki jau saskaitījuši, ka tikai divas dienas neesot lijis. To gan nevar teikt par pēdējo nedēļu, kad laiks ir jauks. Audzējam arī gotiņas, un bija problēma savākt sienu. Lai to ievāktu kvalitatīvu, bija stingri jāseko laika prognozei un jāķer momenti. Ievēroju senu principu: zāli pļauju, kad līst lietus. Paglāba dažas dienas, kad nelija, līdz ar to apmēram 80% siena man jau ir zem jumta.” Viņš piebilst, ka gotiņas audzē vien, lai pabarotu sevi un nepalaistos slinkumā. “Dzīvnieki disciplinē cilvēku. Dažkārt varētu pagulēt, bet gotiņa prasa, lai ejam uz kūti,” nosmej Pēteris.
“Dabu vainot nevar”
Graudaudzētājs Uģis Rubenis, zemnieku saimniecības “Ziediņi” Daudzeses pagastā īpašnieks bilst: “Dabu vainot nevaram. Kā paši saimniekosim, tāda arī būs raža.” Zemnieks uzskata, ka laikapstākļi šovasar nav nekādi ekstremālie, graudu audzētājiem tie drīzāk ir labvēlīgi. “Man nedaudz zaudējumu radīja ziemas periods,” saka viņš.
Uģis Rubenis atzīst, ka šovasar labības pļauja sāksies apmēram par divām nedēļām vēlāk nekā pērn. “Vēl nevaru pateikt, kad sāksim labības novākšanu. Kad graudi būs gatavi, kulsim,” saka viņš. “Arī ražas novākšanas sākums atkarīgs no sējumu kopšanas, tehnoloģijām un daudz kā cita. Nekoptus sējumus, kuri nav saņēmuši mēslojumu, protams, pļauj pirmos.”
Vaicāts par graudu cenām, zemnieks ir lakonisks: “Kādas ir, ar tādām jāsamierinās, jo mēs tās nevaram ietekmēt. Vairāk jādomā, kā saimniekot, lai varētu nopelnīt. Tas atkarīgs arī no katra lauksaimnieka pieredzes un gudrības.”
Uģis piebilst: “Strādājam tā, lai mūsu saimniecībā katru gadu būtu laba raža. Neceram, ka daba kaut ko uzdāvinās. Ražā vai neražā varam vainot tikai paši sevi, dabu nē.”
Lopkopji optimistiski
Kurmenes pagasta piemājas saimniecībā “Mežabrāļi” audzē piena lopus. Saimniece Zaiga Betaka atzīst: “Laikapstākļi lopbarības sagādi ļoti aizkavēja, bet tagad jau mums veicas. Pa galvu pa kaklu raujoties, apmēram nedēļas laikā puse siena būs sagādāta. Vēl līdz 9. jūlijam skats uz dzīvi bija bēdīgāks, nu jau ir mierīgāk, un nākotnē raugāmies daudz optimistiskāk.”
Zaiga Betaka stāsta, ka sienu kopā gādā trīs saimniecības: pašiem ir piensaimniecība, kurā barība jāgādā 45 lopiņiem, dēls audzē piena lopus, meita — aitas un gaļas lopus. “Mūsu tehnika un padoms, bērnu darbs — tāda mums sistēma,” nosaka viņa.
“Mežabrāļu” saimniece bilst: gan jau šogad viss izdosies! “Ja nepaspēsim savākt sienu augusta sākumā, gādāsim augusta beigās. Pērn taču pļāvām vēl septembrī,” saka viņa. “Gatavojam skābbarību, arī auzas iestrādāsim skābbarībā. Patlaban apmēram desmit hektāru platība nopļauta, šodien jāvālo. Ja līs, tīsim plēvē un būs skābsiens. Ja jau puse siena ir, iztikt varēs.”
Zaigas kundze bilst, ka šīs vasaras laikapstākļi nav nekas ekstremāls, ir bijis arī trakāk. “Vai labāks ir sausums, kad ganības izdeg, un lopiem nav ko ēst? Bijuši gadi, kad jūlijā jāsāk govīm izbarot sienu, jo ir bads. Tagad zāles ganībās pietiek, un nu jau viss ir labi!” ◆
