Aizkraukles rajona lauksaimnieki izveidojuši savu apvienību. Par tās vadītāju ievēlēts bebrēnietis zemnieku saimniecības “Vecsiljāņi” īpašnieks Jānis Midegs.
Aizkraukles rajona lauksaimnieki izveidojuši savu apvienību. Par tās vadītāju ievēlēts bebrēnietis zemnieku saimniecības “Vecsiljāņi” īpašnieks Jānis Midegs.
Šīs sabiedriskās organizācijas mērķis ir apvienot saimniekus, lauksaimnieku sabiedrisko organizāciju un nozaru asociāciju biedrus un ieinteresētos lauku cilvēkus kopīgai lauksaimniecības produkcijas ražotāju interešu pārstāvniecībai.
Latvijā zemnieku interešu pārstāvniecība ir sadrumstalota — ir Zemnieku saeima, federācija, statūtsabiedrību asociācija un citas organizācijas. Tās ir mazskaitliskas, bieži vien nodarbojas ar vienu un to pašu, taču pastāv katra par sevi. Bet rezultātā zemnieki pārmet, ka neviens viņu intereses neaizstāv.
Pēdējā laikā visas šīs organizācijas cenšas vienot Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome, taču arī tajā ir tikai šo organizāciju un asociāciju vadītāji, nevis zemnieki no lauku rajoniem. Tāpēc nolemts katrā rajonā veidot lauksaimnieku apvienības. Pa vienam cilvēkam no šīm apvienībām un audzētāju un ražotāju asociāciju pārstāvjiem veidos padomi, kura nākotnē aizvietos sadarbības padomi.
Aizkraukles rajona lauksaimnieku apvienības valdes priekšsēdētājs Jānis Midegs stāsta:
— Šobrīd darām visu, lai Latvijā būtu vienota lauksaimnieku organizācija, kura pārstāvētu zemnieku intereses. Valstī jau astoņos rajonos tādas reģistrētas, veidojas vēl. Mūsu rajona apvienībā patlaban ir 84 biedri. Valdē darbojas Arnis Veckāgans no Skrīveriem, Jānis Dzenis no Kokneses, Kristīne Blimberga un Aija Ādama no Mazzalves, Silvija Pīrāga no Sunākstes, Ligita Silaraupa no Aizkraukles pagasta. Par revidenti ievēlēta Maija Vegnere no Staburaga.
Gandrīz visās Eiropas valstīs šādas organizācijas finansē no valsts budžeta. Ja ir daudz mazu organizāciju, finansiāli tas nav izdevīgi nevienam. Taču viena organizācija var paveikt vairāk. Arī Latvijā šai organizācijai paredzēts valsts finansējums. Aizkraukles rajona apvienība drīz gatavojas parakstīt sadarbības līgumu ar Zemkopības ministriju par finansējuma piešķiršanu šim gadam. Tie varētu būt apmēram pieci tūkstoši latu biroja darba organizēšanai un citām lietām. Drīzumā sludināsim konkursu, lai izvēlētos biroja vadītāju.
Vai lauksaimnieku apvienība tiešām aizstāvēs zemnieku intereses un šīs organizācijas un lauksaimniecības konsultāciju biroja darbs nedublēsies? Jānis Midegs uzskata, ka zemnieki noteikti aizstāvēs savas intereses un ka apvienības uzdevumi atšķiras. Konsultāciju birojs varētu būt sadarbības partneris, rīkojot zemniekiem dažādus seminārus, informējot par jaunāko nozarē.
“Mūsu galvenais uzdevums panākt, lai valdība lauksaimniecības atbalstam piešķirtu 42 miljonus latu — tik, cik šai nozarei nepieciešams. Svarīgi, lai Latvijas lauku attīstības plānu, kas izstrādāts laikam līdz 2006. gadam, apstiprinātu tādu, kāds tas sagatavots, bez grozījumiem,” tā Midega kungs.
