Nedēļas vidū tā putināja, ka sniega dēļ bija grūti redzēt ceļu gan braucējiem, gan kājāmgājējiem. Ceļi, ielas un trotuāri pēc notīrīšanas ātri vien tika atkal aizputināti. Šajā dienā visgrūtāk bija sētniekiem, ceļu kopējiem un pastniekiem.
Aizkrauklē 39 sētnieki
Sniegu vajadzēja tīrīt visu dienu. “Jūs jau strādājat kā čaklas skudriņas!” tā dažs garāmgājējs uzmundrināja Aizkraukles sētniekus. Un tas bija tiesa — viņi rosījās no agra rīta līdz vakaram. Aizkrauklē strādāja 39 pašvaldības uzņēmuma “Lauma A” sētnieki, sniegu no trotuāriem tīrot vismaz četras reizes. Savukārt četri cilvēki, kuri pašvaldībā saņem garantēto iztikas minimumu, tīrīja trotuāru, kas ved uz muzeju un uz vidusskolas ēku Rūpniecības ielā.
Kāda veikala pārdevēja stāstīja, ka vismaz desmit reižu tīrījusi kāpnes, kas ved uz veikalu, lai pircēji nepiemītu sniegu.
SIA “Aizkraukles KUK” valdes loceklis Ivars Sekacis informē, ka uzņēmums, piesaistot apakšuzņēmēju — ceļu būves sabiedrību “Aizkraukle” —, puteņa dienā tīrīja un ar sāls un smilšu maisījumu kaisīja galvenos Aiz-
kraukles novada ceļus un ielas. “Kur vairāk sniegu sapūta, tur tīrījām, skatījāmies pēc vajadzības,” viņš stāsta. Savukārt nākamajā dienā tīrīti pagasta ceļi uz lauku mājām.
Bail ieslīdēt grāvī
Iedzīvotājiem, kuri izmanto automašīnas, bija grūtāk nokļūt darbā. Kādai secietei uz darbu ar savu automašīnu bijis bail braukt, jo reiz jau gadījies ieslīdēt grāvī, bažījusies, vai negadīsies tāpat. Arī policijas ziņās bieži lasām, ka automašīnas ieslīdējušas grāvī. “Ceļus tīra, bet ko tas līdz, tūlīt vējš tos aizputina un jātīra atkal. Tomēr ir kāds labums — tie, kas agrāk brauca ar ātrumu 100 kilometru stundā, tagad kļuvuši pavisam prātīgi un brauc lēnām,” viņa stāstīja.
Kāda zalviete mums apliecināja, ka puteņa dienā autobuss bija pienācis ļoti laicīgi, viņa par to bijusi ļoti izbrīnīta. Kokneses iedzīvotāja sacīja, ka autobuss kavējies tikai dažas minūtes.
Mediķi iztiek bez starpgadījumiem
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Zemgales reģionālā centra galvenā ārsta palīdze Linda Geriņa informē, ka pirmā lielā puteņa diena Aizkraukles reģionā aizvadīta bez starpgadījumiem, bijis diezgan maz izsaukumu. Mediķi braukuši arī uz laukiem, tomēr galapunktā nokļuvuši veiksmīgi. Aizkrauklē līdz klientam parasti jānokļūst 15 minūšu laikā, bet laukos — 25 minūšu laikā. Tomēr reizēm jābrauc ilgāk, jo jāpārvar lielāks attālums.
“Abi pastrādājām ar lāpstu”
Pastniece no Staburaga pagasta pastāstīja: “Vismaz man šodien ir darbam nepiemēroti apstākļi! Bet ziemai esmu gatava — mašīnas bagāžniekā man ir lāpsta! Pie katras pastkastītes jāņem tā rokās un jārokas ārā no kupenas. Sanāca strādāt ilgāk, bet sūtījumus tomēr visur piegādāju. Lielceļu no rīta no sniega notīrīja, kas gan pēc pāris stundām tāpat bija aizputināts. Nespējām samainīties ceļā ar busiņu, abi iebraucām sniega kupenā katrs savā ceļa malā. Un abi kolektīvi pastrādājām ar lāpstu.”
“Kā jau katram šoferim, arī Skrīveru pastniekiem automašīnā ir lāpsta un viss cits vajadzīgais,” pastāstīja pasta nodaļā. “Tā kā nebraucam ne ar sniega motocikliem, ne visurgājējiem, ar klientiem sazinājāmies, ja kaut kur nevarējām iebraukt. Citur klients un pastnieks panāca viens otram pretī, citur vienojāmies, ka sūtījumu piegādāsim nākamajā dienā. Klienti jau ir saprotoši. Tā kā visu laiku putināja, preses izdevumi bija jāsargā no mitruma, paliekot tos kaut vai zem jakas. Arī pastkastītēs šādā laikā iekļūst mitrums. Centāmies visu izdarīt pēc labākās sirdsapziņas un puteni veiksmīgi pārdzīvojām.”
Neretas pasta nodaļā uzzinājām, ka visi sūtījumi esot piegādāti veiksmīgi un laikā, klienti nav sūdzējušies. Neretas centrs tīrīts visu dienu, bet, braucot uz laukiem, bija jāvelk gari zābaki, lai varētu izbrist kupenas.
Vispirms jānoskaidro, kam ceļš pieder
Pļaviņu pusē pastniekiem klājās daudz grūtāk. Puteņa dienas rītā viss vēl nebija tā sapūsts ar sniegu kā nākamajā dienā. Ceturtdien pastnieku automašīnas iestiga gan Aiviekstes, gan Klintaines pagastā, un pastniekiem pašiem nācās meklēt palīgus, kas viņu braucamos varētu izvilkt no kupenām. “Aiviekstes pagasta centrā, tāpat Vietalvā un citur galvenie ceļi ir iztīrīti, taču citi ceļi palikuši aizputināti. Kāpēc pašvaldība nepadomā par tiem iedzīvotājiem, kas dzīvo tālāk no centra un no lielā ceļa? Bet ir nostāja — viena pensionāra dēļ neies tīrīt ceļu!” ir sašutuši iedzīvotāji.
“Mums ar ceļu tīrīšanu veicas labi,” uzskata Pļaviņu novada domes izpilddirektors Aivars Bardovskis. “Novada domes mājaslapā ievietojām pārskatu par novada ceļiem, katrs tur var atrast informāciju par savu māju tuvumā esošo ceļu. Grants ceļi ir iedalīti C un D klasē. C klases ceļi jānotīra 18 stundu laikā pēc snigšanas beigām, tādēļ puteņa dienā tos sākām tīrīt ap pulksten 18 — 19 vakarā, kad beidza snigt. Agrāk tos tīrīt nebija jēgas, jo tie tāpat piesnigtu. Vispirms tīrījām grants ceļus, kur ir lielāka kustības intensitāte, pēc tam pārējos. Savukārt D klases ceļiem tīrīšanas termiņš nav noteikts. Tīrām tikai pašvaldības ceļus, ielas un laukumus. Netīrām valsts ceļus, privātajā zemē esošos ceļus un servitūta ceļus, par kuru uzturēšanu atbildīgi vairāki īpašnieki. Jebkurš iedzīvotājs pašvaldībā var noskaidrot, vai ceļš uz viņa mājām jātīra viņam pašam vai pašvaldībai. Pilnīgi saprotu pastniekus, tomēr, ja privāto ceļu īpašnieki grib saņemt savus pasta sūtījumus, viņiem pašiem jāparūpējas, lai ceļš tiktu notīrīts saviem spēkiem vai vienojoties ar kādu ceļu tīrītāju, par to viņam samaksājot. Ja nav notīrīts pašvaldības ceļš, noskaidrosim, kāpēc, un iedzīvotājus informēsim, cik ilgā laikā tas tiks izdarīts, bet vispirms jāzina konkrētās mājas adrese un konkrētais ceļš. Jāsaprot arī, ka stundas laikā nevaram notīrīt visus pašvaldības ceļus, mēs nevaram atļauties nopirkt 10 — 15 traktorus tikai sniega sezonai un pēc tam tos turēt neizmantotus. Darbos iesaistām mūsu komunālo pakalpojumu uzņēmumu, līgumi ir noslēgti ar zemnieku saimniecībām “Mālkalni”, “Jankas” un “Bezdelīgas”, kā arī ar individuālā darba veicēju Daini Mūrnieku. Manā skatījumā šis darbs ir labi noorganizēts, 18 stundu laikā C klases ceļi tika notīrīti.” ◆
