Aizvadītā nedēļa pagāja ikdienas darbos. Katru darbdienas rītu jāceļas sešos, tad pie autobusa stūres, un tā ik dienu. Lai aizvestu un atvestu bērnus no skolas, pa Daudzeses apkārtnes ceļiem jānobrauc gandrīz 150 kilometru. Par autobusa šoferi strādāju jau 33 gadus, pēdējos gadus — Daudzeses pamatskolā.
Pagājusī nedēļa pārsteidza ar pēkšņo salu un kārtējiem valdības paziņojumiem, ka nākamgad no mūsu maciņiem valsts centīsies “izzvejot” vēl vairāk latu. Nesen izveidotā valdība jau pavēstījusi, ka no nākamā gada paaugstinās pievienotās vērtības nodokli, dubultos nekustamā īpašuma nodokli un, galvenais, paaugstinās maksu par elektrību. Vai tas ir labākais risinājums? Nez vai. Protams, valsts vadītāji apzinās to, ka bez elektrības mūsdienās nevar izdzīvot, un nemaksātājus var pavisam vienkārši sodīt — atslēgt elektrību. Neko daudz ietaupīt arī nevar, ledusskapi neizslēgsi. Man pašam vannasistaba ir apsildāma ar elektrību, un tagad, kad sals ir jau ap divdesmit grādu, jāsilda visu diennakti, lai ūdens nesasaltu. Un ko darīt tiem, kuri apkurei izmanto elektrību? Nodokļu paaugstināšana atgādina cilvēku apzagšanu. Cik tad var paaugstināt un “griezt”?
Tajā pašā laikā valstsvīri paziņo, ka samazinās dotācijas pasažieru pārvadājumiem. Nākamajā gadā valsts varētu dotēt tikai nerentablos autobusu reisu pārvadājumus. Savukārt pārvadātāji domā samazināt pārvadājumus, norādot, ka biļešu cenas nemainīs. To, kāda būs realitāte, rādīs laiks. Domāju, ka biļešu cenas tomēr paaugstinās. Cilvēkiem, kuriem nav savas automašīnas, tas sagādās papildu izdevumus.
Izskanējis viedoklis, ka ģimenes pabalstu saņems tikai trūcīgās ģimenes. Tomēr ir daudz ģimeņu, kuras trūcīgās statusu nav ieguvušas, jo nevēlas, lai tās par tādām uzskata. Šis pabalsts ģimenēm ir nepieciešams. Nevar noliegt, ir arī tādas ģimenes, kurās vecāki bērnu pabalstu vienkārši nodzer vai bērniem nepieciešamo lietu vietā nopērk cigaretes. Šādām ģimenēm var maksāt jebkādus pabalstus, tas būs kā caurā maisā.
Ikdienā redzu, ka ir daudz bērnu, kuriem vecāki nevar atļauties kaut ko nopirkt. Protams, pagasts cenšas palīdzēt. Daudzeses pamatskolēniem un viņu vecākiem vasarā ir iespēja strādāt skolas un pagasta sakopšanas darbos, tā nopelnot brīvpusdienas. Tomēr ne visi, kuriem brīvpusdienas būtu nepieciešamas, šādu iespēju izmanto. Esmu novērojis, ka bērni laukos ir strādīgāki un labāki nekā pilsētās. Diezgan pamanāma atšķirība ir pat starp bērniem, kuri dzīvo Daudzevā, kas ir lielāka apdzīvotā vieta, un tiem, kuri dzīvo tālāk laukos. Bērni laukos ir pieklājīgāki un strādīgāki, viņus jau no mazotnes radina pie darba.
Tas, ka valdības vīri ir naski uz nodokļu paaugstināšanu, pabalstu samazināšanu un svešas naudas aizņemšanos, ir skaidrs. Bet sakārtot savu tiešo “lauciņu” gan nespēj. Nupat ziņots, ka valsts par nekustamajiem īpašumiem, kurus tā neizmanto, izdod milzu summas. Piemēram, uzturot reprezentācijas telpas, kuras izmanto labi ja reizi gadā. Kam tas ir vajadzīgs? Ja to visu sakārtotu, valsts gadā varētu ietaupīt astoņus līdz deviņus miljonus latu. Tad daudz ko nevajadzētu samazināt. Bet mēs, latvieši, esam pacietīgi un īpašos protestos neiesaistāmies. Neesam kā karstasinīgie itālieši vai franči, kuri, līdzko valdība mēģina pieņemt nepopulārus lēmumus, rīko masveidīgas protesta akcijas. Tās rada rezonansi ne tikai valstī, bet visā pasaulē. Šādām aktivitātēm ir arī rezultāts.
Pagājušajā nedēļā arodbiedrības rīkoja protesta akciju pret nākamā gada budžeta pieņemšanu. Bet kas no tā mainījās? Nekas. Piedalījās tikai ap simt cilvēku. Pasvilpoja un izklīda. Valdības vīriem no tā ne silts, ne auksts.
Aizvadītajā nedēļā beidzot sākās ziema. Pagaidām kā autobusa vadītājs nevaru sūdzēties — sniega ir maz un ceļi tīri. Tomēr pagājušā gada pieredze liecina, ka ceļu no Sērenes uz Neretu tā apsaimniekotāji nesteidzās tīrīt un kaisīt. Kad es pulksten septiņos rītā no Daudzevas dodos uz Zalvi, ceļi vēl nav notīrīti. Parasti apsaimniekotāju automašīnas parādās tikai tad, kad rītapusē bērnus jau esmu izvadājis. Ceļi rītos ir slideni. Bieži vien bīstama situācija rodas Sērenē, kur jābrauc kalnā. Jau tagad, kad uzsniga pirmais sniegs, daudzi ar smagajām automašīnām kalnā netika. Šādas vietas vajadzētu pastiprināti uzraudzīt un sakopt. Pirmais sniegs jau izraisījis pirmās avārijas. Arī posmā, pa kuru braucu katru dienu, automašīnas ir ieslīdējušas grāvī.
Jāņem vērā arī tas, ka drīz manā ikdienas maršrutā satiksme palielināsies vēl vairāk. Pa asfaltēto Seces ceļu aizvien vairāk brauks uz Jēkabpili, jau tagad var just, ka satiksmes intensitāte ir palielinājusies, kaut gan asfalts līdz Jēkabpilij vēl nav noklāts. Prieks par to, ka beidzot šis ceļš ir sakārtots. Bauda braukt!
Es aukstumu gaidīju — patīk zemledus makšķerēšana. Ziemā uz upi dodos pat biežāk nekā vasarā. Daudzesē īstu copes vietu ir maz, tāpēc brīvajā laikā parasti makšķerēju Daugavā. Ja šāds sals būs vēl kādas dienas, jau šajā nedēļas nogalē varēs kāpt uz ledus. Katru gadu plānoju doties uz Peipusu, uzaicinājumu ir daudz, bet parasti iegadās tā, ka skolēnu ziemas brīvlaikā kāds kaut kur jāved. Ceru, ka šogad izdosies izrauties un uz vairākām dienām aizbraukt uz Peipusu pacopēt.
