„Latvijas pasta” ģenerāldirektors Gints Škodovs, viesojoties „Staburaga” redakcijā, pauda savu viedokli par to, kas šobrīd notiek uzņēmumā.
“Latvijas pasta” ģenerāldirektors Gints Škodovs, viesojoties “Staburaga” redakcijā, pauda savu viedokli par to, kas šobrīd notiek uzņēmumā. Tas, vai tuvākajā laikā “Latvijas pasts” slēgs 290 nerentablo lauku pasta nodaļu un divreiz palielinās preses izdevumu piegādes cenas, šobrīd vēl nav zināms. Fakts, ka pasta darbinieki draud streikot, ja viņiem nepalielinās algu, neko labu par uzņēmumu neliecina.
2006. gads “Latvijas pastam” noslēdzies ar 4,8 miljonu latu zaudējumiem. Ir daudz pakalpojumu, ko pasts veic, radot uzņēmumam zaudējumus. Lielākās “mīnusu” radītājas ir nerentablās lauku pasta nodaļas, zaudējumus rada arī preses izdevumu abonēšana un piegāde laukos, ko pasts veic par pašizmaksu. “Latvijas pasta” ģenerāldirektoram jautāju par svarīgāko, kas varētu ietekmēt lauku rajonu iedzīvotājus.
— Pēdējā gada laikā “Latvijas pasts” ir slēdzis daudzas pasta nodaļas — Aizkraukles rajonā astoņas pievienotas citām pasta nodaļām. Kāds tam bija iemesls?
— “Latvijas pasts” Komercreģistrā ir reģistrēts kā komercsabiedrība, bet daudzus gadus esam pildījuši dažādas sociālās funkcijas, kuras mums nebūtu jāveic. Esam uzturējuši nerentablās lauku pasta nodaļas no saviem līdzekļiem, arī no tiem, no kuriem varētu maksāt darbiniekiem algas. Bet tā vairs nevar turpināties. Tāpēc daļa nodaļu jāslēdz.
— Situācija ir sarežģītāka laukos vai pilsētā?
— “Latvijas pasts” ir pastāvējis daudzus gadus, klienti ar tā sniegtajiem pakalpojumiem vairāk vai mazāk ir bijuši apmierināti, īpaši laukos — tur cilvēkiem ir mazākas prasības, bet pilsētās tās strauji aug. Laukos pastnieki vēl strādā par tādu algu, kāda viņiem ir, bet pilsētās ar darbiniekiem ir lielas problēmas.
— Ko cerat atrisināt ar valdības atbalstu?
— Ministru kabineta noteikumi paredz, ka “Latvijas pastam” ir pienākums saglabāt 538 pasta nodaļas — vismaz vienu katrā pagastā, bet pārējās 290 varam slēgt. Lai saviem darbiniekiem spētu nodrošināt pienācīgu atalgojumu, mēs varētu strādāt kā komercsabiedrība. “Latvijas pastam” šobrīd ir 900 filiāļu visā Latvijā, un tie, kuri apgalvo, ka neprotam dzīvot saimnieciski, īsti neizprot, ko nozīmē uzturēt tik daudz nodaļu. Vai kāds cits uzņēmums to spētu? Vai kādai bankai ir tik daudz filiāļu laukos? Nevienai! Mēs esam vienīgie, kuri daudzus gadus cīnījušies par pastāvēšanu, bet tagad vēlamies, lai arī mums palīdz.
— Nupat “Latvijas pasts” paaugstināja tarifus rēķinu un komunālo maksājumu veikšanai. Daudzi klienti ar to nav apmierināti.
— Jau daudzus gadus mūsu noteiktais tarifs bija nemainīgs — Ls 0,20, kamēr bankās maksa jau sen bija augstāka (apmēram Ls 0,70). Skaidrs, ka palielināt maksu no divdesmit santīmiem līdz septiņdesmit par pakalpojumiem mēs nevarējām, jo zinām, ka pasta klienti nav tik turīgi kā tie, kuri darījumus kārto bankās.
— Ja arī pasta sūtījumu piegāde un preses izdevumu abonēšana “Latvijas pastam” nav izdevīga, kas gaida lauku iedzīvotājus?
— Mēs saprotam, ka lauku iedzīvotājiem ir vajadzīga prese, viņiem ir vajadzīgi pakalpojumi, taču lūdzam, lai to apzinās arī valdība. Ja mēs gribam strādāt bez zaudējumiem, tad lauku reģionu iedzīvotājiem preses izdevumu abonēšana palielināsies no divām līdz divarpus reizēm. Tādā gadījumā reģionālie laikraksti, kas šobrīd maksā apmēram 30 latu gadā, varētu maksāt 75 latus gadā. Skaidrs, ka daudzi laucinieki tad vairs nevarēs atļauties abonēt ne vietējos, ne citus laikrakstus. Mēs vēlamies, lai valdība pierāda, ka viņiem rūp tas, kas notiek laukos, un palīdz mums, lai laucinieki nepaliek bez informācijas. Ja nē, tad “Latvijas pasts” palielinās pasta sūtījumu piegādes cenu un slēgs 290 lauku pasta nodaļu.
— Pasta darbinieki gatavojas streikot, pieprasot palielināt algas. Kā rīkosieties?
— Aicinu pasta darbiniekus nestreikot, jo jautājums par darbinieku algu paaugstināšanu jau tiek risināts kontekstā ar valsts atbalstu nerentablo pasta nodaļu uzturēšanai un preses izdevumu piegādei laukos.
