Jaunjelgavas novada Staburaga pagasta saieta nama izstāžu zālē iekārtota preilieša Antona Salīša klūdziņu dekoru izstāde “Latvju rakstu zīmes”. Tā būs apskatāma līdz jūlija beigām, plānota arī tikšanās ar autoru.
Antona Salīša darinājumi jau pabijuši daudzviet Latvijā — Varakļānu, Madonas, Rēzeknes un citos novados, nu mēnesi vairāk kā 60 darbu aplūkojami arī mūspusē — Staburaga pagastā. Izstādē var iepazīt latviešu tautas rotājošās zīmes, sauktas arī par ornamentiem. Tās lielākoties izmantotas etnogrāfiskajā apģērbā, audeklos, mājas piederumos, darbarīkos, rotaslietās. Pazīstamākās izstādē redzamās zīmes ir Dieva, Māras, Laimas, Saules, Mēness, auseklīša, pērkona, jumja, zalkša, Ūsiņa un citas.
“Meditācija latvieša dvēselei,” pēc izstādes aplūkošanas teica Staburaga pagasta bibliotekāre Iveta Ločmele. “Ļoti gaumīgi izvēlētas krāsas, ar lielu rūpību un pacietību gatavoti darbi.”
Izstādes darbu autors Antons Salītis par senajām latvju rakstu zīmēm sāka interesēties 2007. gadā. Sieva Monika nopirka nelielu meldru dekoru, un Antons vēlējās to izgreznot — sāka klūdziņas mērīt, griezt, līmēt, krāsot. Darbs prasīja lielu pacietību un gribasspēku iesākto pabeigt. Lai darbu veiktu pēc iespējas precīzāk un sekmīgāk, zināšanas gūtas arī grāmatās. Antonam iepatikās un veicās, lielākā palīdze un domubiedre šajā nodarbē bija sieva Monika. Staburaga izstāžu zālē aplūkojami arī Monikas kundzes darinājumi — dažādi rokdarbi.
“Staburags” Antona Salīša latvju rakstu zīmes aplūkojam sastapa Ainu un Nikolausu Rennerus. “Ļoti skaisti darbi, grūti iedomāties, cik laika un pūļu tas prasījis,” teic abi izstādes apmeklētāji. Staburags ir Ainas kundzes dzimtais pagasts, bet nu jau vairāk kā 20 gadu viņa kopā ar vīru, bijušo ogrēnieti, dzīvo Vācijā, Freiburgā, Švarcvaldē. Renneri stāsta, ka Freiburgā dzīvojot daudz latviešu un šī valoda pilsētas ielās dzirdama bieži. Freiburgā aktīvi darbojoties arī latviešu kopiena, tiekot rīkoti tradicionālie svētki tautiskās noskaņās. Vaicāti, vai ilgajā prombūtnes laikā dzimtā valoda neaizmirstas, Renneri teic, ka mājās runājot trijās valodās — latviešu, krievu un vācu. “Latvijā viesojamies gandrīz katru gadu, taču pastāvīgi dzīvot te neatgriezīsimies,” teic Ainas kundze. “Latvija ir skaista, katru gadu kļūst aizvien sakoptāka, to redzam arī te, Staburaga pagastā. Taču diemžēl ikreiz novērojam, ka tiek aizvērtas ražotnes, lielas rūpnīcas pārtrauc darboties, cilvēkiem nav darba.”
