Pļaviņieši Ilona un Ēriks Krauči uzskata, ka galvenais laulāto starpā ir sapratne. Viņiem, šķiet, tās netrūkst, kaut Ilona ir latviete, bet Ēriks — čigāns.
Pļaviņieši Ilona un Ēriks Krauči uzskata, ka galvenais laulāto starpā ir sapratne. Viņiem, šķiet, tās netrūkst, kaut Ilona ir latviete, bet Ēriks — čigāns. Ilona un Ēriks iepazinušies autobusa pieturā Rīgā. Ēriks pirmais ievērojis jauno un glīto sievieti, divus gadus draudzējušies, bet nu viņi kopā ir jau 13 gadu. Šķērslis nav arī vecuma starpība — Ilonai patlaban ir 36, Ērikam — 48 gadi.
Ilona atzīst, ka Ēriks uzreiz esot iepaticies viņas vecākiem — tāds solīds un prātīgs. Kā jauno sievu uzņēma čigānu sabiedrībā? “Nebija nekādu aizspriedumu,” saka Ēriks. “Tikai mūsu senči ievēroja tradīcijas un aizspriedumus, arī to, ka nevar precēties ar cittautieti un jau bērnībā līgava saderēta. Tagad viss mainījies. Mana pirmā sieva bija krieviete, arī toreiz neviens pret manu izvēli neiebilda.”
Ērika pirmajā laulībā dzimušie bērni — Romāns, Ruslans un Rada — nu jau ir lieli. Labi saprototies ar audžumāti. Vecākajam dēlam jau pašam sava ģimene, arī viņš dzīvo Pļaviņās. Ēriks ir jau vectēvs. Arī Ilonai ir meita Kristīne. Pastarītim Edgaram, Ilonas un Ērika atvasītei, būs pieci gadi. “Bērni mums vienmēr bijuši labi un paklausīgi, lieliski satiek savā starpā,” atzīst vecāki.
Ģimenē Krauči sarunājas čigānu valodā, to labi apguvusi arī Ilona. “Mazā māsasmeita, kura pie mums dzīvo neilgu laiku, kamēr māsa pelna naudu ārzemēs, jau brīvi runā šajā valodā,” stāsta Ilona. “Ar bērniem sarunājos arī latviski, viņi labi pārvalda krievu valodu. Vecākie bērni mācījās krievu mācībvalodas skolā, bet Edgars mācīsies latviešu.”
Ēriks dzimis Madonā, visi viņa radi dzīvo Latvijā. “Esmu tāds latvisks čigāns,” viņš atzīst. “Labi jūtos un saprotos ar visiem cilvēkiem.” Ilonas dzimtā pilsēta ir Rīga. Tur Ēriks strādāja, kad viņi iepazinās, un joprojām mēro ceļu no Pļaviņām uz darbu Rīgā. Viņš ir taksometra vadītājs. Uz Pļaviņām ģimene pārcēlusies pirms četriem gadiem, jo te dzīvojot daudzi tuvinieki.
“Kopā dzīvojot, cilvēki pielāgojas viens otram, vienādi ne tikai domā, bet arī jūt,” saka Ēriks. “Lai ģimene būtu laimīga, vajadzīga mīlestība, un mēs bez tās nedzīvojam.”
